Nu jā, trešais ieraksts šodien sanāk, bet ko lai dara, ja notikumiem bagāta diena. Kopā ar Tomu aizdevāmies. Un noteikti gudrīši, jo, izlasot internetā svētku programmu, nobriedām šodien iet paskatītie pantonīmas festivālu, Un protams nebijām ieskatījušies, ka tas paredzēts rīt, nevis šodien. Gudrīši, vai ne? Un rīt noteikti nekur nedosimies, jo auklēšu kāju. To samežģīju - mani noķēra vienīgā nelielā bedre visā ielas garumā tā, ka nogāzos zemē. Ja nu kas, pa ceļam neko citu nesabojāju, tik samežģīju kāju. Tomēr varonīgi izkliboju mūsu staigājammaršrutu. Pēc pusstundas drusku vairāk sēdēšanas autobusā uz mājām gan bija jau grūtāk aizklibot līdz mājām. Sameklēju elastīgo saiti un to nelaimi apsaitēju pastingrāk; ceru, ka rīt nebūs pārāk lieli brīnumi.
Par redzēto.
Cilvēku daudz, kaut kas notiek. Piedāvāto Garšas festivālu tik no malas apskatījām, nebija lustes mesties kaut ko pirkt. Ne tikai tādēļ, ka finanses ir tādas, kādas nu ir un tās regulējamas ikdienas vajadzībām. Pat ja finansiālais stāvoklis atļautu, nu nevelk tērēt palielas naudiņas par to, ko nesvētku reizē var dabūt lētāk. Daugavmalā no estrādes atkal tā mūzika skanēja nu tik koši, ka normāli kaut cik dzirdēt, ko saka otrs varēja tikai kādu kvartālu prom no krastmalas pilsētā iekšā.
Svētku noformējums? Nu, laikam ka neitrāla sajūta. Nebija slikti, bet kaut kāda rozīnīte pietrūka...
Tālāk jau bildes.
Viss jau tā, bet tie akmeņi kanālmalā, ko tik briesmīgu var izdomāt, un uz tām šūpolēm kāds bērns lauž kājas.
AtbildētDzēstKaut kā tiem akmeņiem nepievērsu uzmanību, bet to soliņu konstrukcijas gan uzrunāja..
Dzēst