Tomam uznāca luste pamakšķerēt Ķīšezera maliņā. Paaicināja mani it kā paasistēt nogāzes zālītē uz dvieļa grāmatu lasot (par grāmatu taps ieraksts pēc grāmatas izlasīšanas).
Mana pacietība (drīzāk tas, ka pamodos četros no rīta bez cerībām piemigt tālāk, un līdz ar to - ja es saulītē, zaļā zālē nogāzītē ilgāk sēdēšu, tad aizmigšu un, secīgi, labdien problēma mani uz mājām un gultiņu aiztransportēt...) pietika nepilnām pāris stundām. Paspēju gan paasistēt, gan grāmatu palasīt. Un arī pabildēt. Pat Toms vienu mirkli aizmirsa par makšķeri un klusi tupēja fotografējot. Un bija iemesls.
Nu ļoti tuvu krastam lauču mamma un tētis baroja savu mazo laucēnu. Reizēm pēc kārtas, reizēm sinhroni nirstot pēc kaut kā ēdama tam mazulim. Tik droši tuvu krastam un mums. Klusītēm bildējām.
Kad lauču famīlijai apnika un viņi kur aizdevās ezera ūdeņos, arī es palēnītēm savācos.
Ja nu kas, pretējā krastā gulbju ģimene dzīvojās. Arī laikam mamma, tētis un gulbēni. Diemžēl ar mobilo telefonu tādā attālumā ne pārāk lielus objektus nevar normāli sabildēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru