Midsomeras slepkavības

Skatos šo seriālu jau ļoti ilgi. Torentos pārbaudīju - no 1998.gada, kad viņš tikko parādījās TV ekrānos. 

Patlaban skatos 17 sezonu. Ne jau tāpēc, ka būtu kaut kā iekavējusies laikā, nē. Vienkārši tāpēc, ka filmas režisori "necep" sezonas kā cepumus. Katra sērija ir vismaz pusotru stundu gara un galvenais vainīgais ne vienmēr, praktiski nekad, nav zināms līdz pat sērijas beigām.

Gadu gaitā ir nomainījušies galveno lomu tēlotāji un atkal ne kā pie amerikāņiem. Tur seriālā ja maina aktieri, nepapūlas viņa varoni nomainīt un sanāk, ka viens tēls kā Fantomass luņo ar vairākām sejām. Še nē. Ja mainās aktieris, mainās arī tēls. Organiski. Saņem paaugstinājumu vai aiziet pensijā. Un viņa vietā nāk kāds cits.

Vienīgais žēl, ka pēdējās divas sezonas ir četru sēriju garumā. Iepriekšējās bija garākas sezonas.

Un dažām iepriekšējām sērijām nozieguma skelets bija aiz matiem pievilkts - nu, izstāstīts nodarījums tā, ka grūti bija noticēt notikuma ticamībai. Scenāristam drusku pietrūka izmanības. Bet tas jau netraucē filmas - seriāla kopainu. 

Man patīk, katru sezonu gaidu ar nepacietību. Patīk savītā intriga. Un pievilcīgie, jā, nevis skaistie, bet pievilcīgie aktieri. Aktieros nav klasiskā skaistuma, tajos ir ikdienišķais dabiskums, kas pievelk un padara seriālu pievilcīgu. Gluži kā Smalkais stils ar saviem pensionāriem.

Bēres

Vakar biju SIA Rīgas Kremācijas centrs - krematorija Varoņu ielā 3a uz izvadīšanas ceremoniju no mazās zāles. Glabāja Juri Prokurorovu. Puisim bija tikai 38 pilni gadi aizejot. Viņš jau bija kremēts. Sanāca tikai atvadīties krematorijā un pēc tam apglabāt urnu Otrajos Meža kapos. Lūk, ko par viņu teica tuvākie draugi Draugiem.lv dienasgrāmatas ierakstā (pat labāk neuzrakstīšu):

"Juris piedzima 1976.gada 1.oktobrī. Mācības ir bijušas Cēsīs, vēlāk Rīgā. 1992.gadā viņš absolvēja Cēsu sanatorijas Meža skolas 9.klasi. Vēlāk apguva elektroietaišu ekspluatācijas inženiera profesiju Rīgas Tehniskajā koledžā, kuru pabeidza 1997.gada 20.jūnijā. Uzreiz 1997.gadā Juris sāka strādāt sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls". Šī bija pirmā un vienīgā Jura darba vieta. Viņš mīlēja un lepojās ar savu darbu, patika tajā uzticētie pienākumi, pret kuriem izturējās ar lielu atbildību.
Juris bija gaišs cilvēks, kurš, esot atsaucīgs un izpalīdzīgs pret citiem, sevī pats paturēja dvēseles sāpes.
Ļoti maz kas mums ir zināms par viņa bērnību un skolas gadiem. Nedaudzajos atklātības brīžos, kad Juris pavēra nelielu spraudziņu šajā aizklātības plīvurā, varēja nojaust, ka agrie dzīves gadi nav bijuši viegli. Ir pārdzīvotas daudzas saspringtas situācijas. Piedzīvotas daudzas dzīvesvietu maiņas. Acīmredzot bērnībā un skolas gadu laikā ģimenē pārdzīvotais veidoja viņa noslēgto un kluso raksturu. Daudz palīdzības no apkārtējās vides Juris nebija pieradis saņemt un tamdēļ nebija radis arī kādam kaut ko lūgt, pats saglabādams atsaucību pret citiem.
Nojaušot šo smago dzīves sākuma posmu, var apbrīnot Jura spēju dzīvē visu sasniegt pašam, kļūstot par tādu cilvēku, kādu mēs viņu pazīstam un mīlam.
Pēc tēva nāves liktenis arī turpmāk ģimeni nelutināja. Pāragra brāļa nāve trauksmainas dzīves dēļ, bet mammai bija ļauna slimība. Mamma bija vistuvākais Jura cilvēks, par kuru viņš rūpējās līdz māmuļas pēdējai dzīves stundiņai. Arī grūtības un sāpes, ko sagādāja mātes slimība, Juris uz ārpusi neizpauda un paturēja to sevī, tāpat kā gandrīz visas pārējās savas raizes un šaubas, nevēlēdamies nevienu apgrūtināt.
Darba kolēģi un draugi Juri iepazina kā ļoti atsaucīgu cilvēku, kurš nekad neatsacīja palīdzēt.

Kārtējas skārdeņpārdomas

Nu jau kuru dienu pēc kārtas rakstu pārdomas tikai ar skārdenes klātbūtni, bet tā nu ir sanācis. Nesodiet mani pārāk bargi.

1. Labu laiku atpakaļ rakstīju par vienu savu akūtu problēmu. Nekas šajā ziņā nav mainījies. Problēma ir palikusi. Meklēju dzīvokli jau iepriekš izskanējušā rajonā. Var pat ar palīdzību mājsaimniecībā. Un galvenais - lai man nebūtu jāmaksā ahūni lielas naudiņas par dzīvošanu. Es vienkārši to nevaru atļauties. Alga nav liela. Ienākumi vispār nav lieli. Samesties kopā ar kādu pagaidām nav reāli. Reāli ir tas, ka man jau oktobrī jābūt pie vietas jaunās telpās. Tad arī kaut cik varēšu dzīvoklī finansiāli piedalīties. Būs sakārtojušās pašas finanses, to regularitāte.  Negribu pārvākties uz sieviešu naktspatversmi, kā to jau izdarījis viens mans paziņa.

2. Reiz atpakaļ rakstīju par Herbertu Strikeru, kādās no savām skārdeņpārdomām viņu arī pieminēju. Tagad pagrūti būs atrast, kurās. Puisis pavisam nolaidis ausis un degunu. Mantas - kur nu pie kura drauga stāv, pats pārsvarā nakšņo vīriešu naktspatversmē. Pie sevis ņemt savā situācijā nevaru un pat negribu. Ja kāds spētu viņam par saprātīgu cenu piedāvāt kaut vienistabas ūķi - ziņojiet man, nodošu ziņu tālāk.

3. Joprojām adu, taisu sveces. Pagaidām adījumi pārsvarā ir šalles (dubultas, lai ziemā siltāk) un sveces pagaidām viena veida un no sveču galiem (arī pagaidām), jo parafīnam un daudzkrāsainam - ar to naudiņu ir kā ir. Akūtajam vajag vairāk. 

4. Man var "klauvēt" jebkurā laikā gan uz e-pastu, gan uz telefonu, kas uzrādīti abi manā profilā.

5. Joprojām ceru, ka kāds man kaut aizdos tos 30 eiro, par kuriem minēju iepriekšējās skārdeņpārdomās. Atdot varēšu oktobrī vai novembrī. Tulkojuma pasūtījums par šādu summu pazudis izplatījumā, bet bankas laikam nebūs pierunājamas pagaidīt līdz nākošam mēnesim.

6. Laikam pasmaga depresija saskrējusi, bet gan jau ar to tikšu galā.
7. Nevaru sūdzēties par lattelekoma internetu. Pietiekami ātrs. Īpaši no rītiem, kad neviens tā īsti vēl nav "iesēdies" internetā. Mums šis pakalpojums ir kopā ar telefonu un televīzijas kabeli. Viss darbojas un kustas. 

Skārdeņpārdomas

Kārtējā skārdene uzdzen kārtējās pārdomas. Laikam par daudz to skārdeņu manā dzīvē ir šajā gadalaikā.

1. Kur bankas kontā izraut 30 eiro, lai līdz mēneša beigām aizbāztu mutes divām bankām, kuras negrib gaidīt līdz septembrim, kad saņemšu slimības pabalstu? Aizdevējam atdot varētu tikai oktobrī/novembrī, kad finanses būs nokārtojušās caurmērā tekoši.

2. Kā man patīk brīvdienu rīti Rīgā! Ielas patukšas, neviens nekur nesteidzas, cilvēku drūzmas nav (ja nu vienīgi pilsētā nenotiek kāds masu pasākums). Miers, klusums un labsajūta. Ikdienas steiga pilsētā spēj nogurdināt.

3. Kaut kāds dīvains miers iestājies un dienas vidus kļuvis garlaicīgs. No rīta darāmais apdarīts, vakara darāmais vēl nav iestājies. Ja neuzkuļas kāds draugs, kas izvelk no mājas - apātija un gulšņāšana vien sanāk. Un kā es agrāk mācēju laiku aizpildīt?

4. Kur vispār godīgā veidā izraut dažus tūkstošus eiro, lai tiktu kaut daļēji no parādiem un savu dzīvoklīti noīrēt? Kārtējo reizi aizņemties? Cik var? Tā - dzīvot uz parāda. Apnicis un nerezonē vairs. Nav tie gadi. Ir jāsāk maksāt parādus.

5. Ir idejas un plāniņi nākamībai. Bet skaļi ko izteikt vairos - zināma māņticība pašas noskaudumam. Vajag kompāniju, kas būtu ar mieru uzklausīt un darīt. Uzticoties un nejautājot "kāpēc?" un "vai vajag?". Ir, kā ir un vajag.

Jauna skārdene ar jaunām domām

1. Kopš pērnajā oktobrī esmu savam blogam "piekabinājusi" AdSense reklāmu raidošo iespēju, mana bloga apmeklējums ir audzis. Sasniegums - ap 80 skatījumu dienā. Tomēr ieņēmumi no reklāmu rādīšanas vēl nav sasnieguši 10 eiro robežu. Tomēr nemetīšu plinti krūmos, gaidīšu, kas būs tālāk.

2. Ir ļoti patīkami, ka baltais runcis ir ieskaitījis manu blogu 200 Latvijas lasāmāko blogu rindās. Tātad manas domas un pārdomas ir lasāmas un reizēm pat vērā ņemamas. Īpaši to jūtu, kad kādam rodas vēlme nokomentēt manis teikto.

3. Kaut kā iegājies, ka paņemot skārdeni, rodas vēlme še iepostot sīkdomiņas. Garākām domām skārdene ir lieka. Tās nāk un rodas pašas no sevis un rakstās raiti un riti.

4. Man ir palikušas dažas neizpārdotas šalles dažādām vecuma kategorijām un daži topi dažādām ķermeņa kategorijām. Būtu jau skaisti un mīļi, ja kāds/kāda piezvanītu pa manā profilā uzrādīto telefonu ar interesi par šim lietiņām. Ar visu nelielo maisu piebraukšu, kur sarunāsim. Nav necik dārgi. Nav jau veikals, kurā visādi uzcenojumi.

5. Būšu pateicīga tam blogspota bloga lietotājam, kas man apstāstīs, kā šeit veidot aptaujas. Reizēm jau gribas kādu aptauju izveidot. Par rakstītā kvalitāti, par domas izteikuma saprotamību .... uttt.

6. Būtu jau skaisti, ja mani lasītāji man jautātu par lietām un vietām, par kurām rakstu. Īpaši tajos gadījumos, ja raksta personāžs nav īsti skaidrs un ir prasība pēc sīkākas izziņas - kas tas ir un ko ēd ziemas vakaros.
7. Ja negribas no kāda dabūt necenzētu iebļāvienu ausī, nav vajadzīgs viņam zvanīt sestdienas rītā 9.00. Tad parasti visi vēl guļ piektdienas tusiņu līdz pusdienas laikam. Un arī tad ir jāpiedomā, cik nepieciešams ir šis zvans, jo reakcija otrā galā nav prognozējama.

d'Artanjansns un trīs musketieri

Novilku torentos un noskatījos šo veco padomju laiku Odesas kinostudijas trīs sēriju filmu pēc Dimā-tēva romāna motīviem. 1970. gadu beigu - 1980.gadu sākuma ekranizācija. Jāsaka, sižets filmai apmuļļāts daudzajās ekranizācijās un variācijās par romāna tēmu.

šis variants tomēr ir tuvāks romāna pamatsižetam. Tāds, kuru pa lielo iedomājos lasot pašu romānu pusaudžu vecumā. Un aktieru kolektīvs lielisks piemeklēts. Mihails Bojarskis D'Artanjana lomā, Venjamins Smehovs - Atoss, Ļevs Durovs - De Trevils, un vēl citi ari. Lieliskās Dunajevska dziesmas visas filmas garumā auzrāva un lika par daudz ko padomāt. 

Ir vērts noskatīties tieši šo filmas versiju.

Vasara beigusies

Mana vasara praktiski beigusies, kaut arī augusts ir tikai pusē. 

Kad 18.martā ņēmu slimības lapu, cerēju un domāju, ka no darba brīvajā laikā izbaudīšu vasaru pilnā mērā neceļoties augšā pirms pieciem no rīta. Sanāca savādāk.

Vēl februārī sajutos nogurusi, depresīva un miegaina. Kad nekas nav mīļš un nekas nepatīk. Domāju, ka parastā pavasara iestāšanās avitaminoze un depresīvais nogurums. Cerēju pati tam tikt pāri. Kā citus gadus. Nekā nebija. Nācās martā paņemt slimības lapu pie ģimenes ārsta un doties pie psihoterapeita ārstēt pavasara depresiju. 

Izrādījās, arī tas bija ne tas un mājās "aplūzu". Nedēļu vairāk gulēju, nekā darīju ko citu un 13. aprīlī māsa šo skatu neizturēja un izsauca ātro palīdzību. Izrādījās, biju mēģinājusi ārstēt ne to un ne tā. Abpusējs plaušu karsonis ar komplikācijām un gripa piedevām. Gripa paglāba no maksāšanas par slimnīcu. Nezinu, kas tur, Stradiņos, par tādu kārtību. Bet tur pavadīto laiku neatceros un negribu atcerēties. Jo tas kvantums tablešu un sistēmu, ko ikdienas saņēmu, ir novedis pie "Nē! Tikai ne tabletes un tikai ne sistēmas!". Kaut kāds pusnemaņas paranoidālais stāvoklis.