Varbūtējs kopsavilkums dažām tēmām, kuras esmu apskatījusi iepriekš

Nu nevaru es laikam rimties, kamēr kādu tēmu neesmu tā kārtīgi "apmuļļājusi". Ceru, pārāk neesmu nogurdinājusi ar savu "vāvuļošanu".

Par cilvēku izcelšanos esmu šajā mēnesī spriedelējusi vairākkārt - 16.jūlijā, 17. jūlijā un 20.jūlijā. Tur esmu izteikusies daudz un dikti. Varbūt pat pietiekoši.

Vēl bija 18. jūlija rakstiņš par tiem, kuri valda pār pasauli, kā arī nedaudz paskaidrojoši par to, kā uztveru cilvēces izcelšanos un tās saistību ar pasaules varenajiem. Un nedaudz paplašināts raksts par liekumu.

Šajā rakstiņā - neliels visa iepriekšējā kopsavilkums. Liekas, ka uz doto mirkli pēdējais šajās tēmās.

Diemžēl nav atrasti Darvina teorijas apstiprinājumi par cilvēka evolucionēšanu no pērtiķa, toties oficiālajā kristietismā (visos tā novirzienos), citās reliģijās un tautu mutvārdu daiļradē ir sastopami stāsti par cilvēku mehānisko izcelšanos. Mehāniskai izcelsmei netieši par labu runā arī zinātne. Kaut vai izrakumos atklātie neandertālieši, Kromaņonas cilvēki, homo sapiens.... Trīs atzari, kuri uz Zemes kādu laika periodu dzīvoja vienlaicīgi. Homo sapiens izrādījās dzīvelīgāks.  Šeit vēl "jāiemet kopējā katlā" viss tas, kas pagaidām zināms par jetijiem, sniega cilvēkiem - zinātne vēl īsti nav pierādījusi viņu eksistenci, bet nostāsti, nedaudzie it kā aculiecinieki ir. Tukšā vietā jau nostāsti nerodas, kaut kāds pirmsākuma pamatojums tam ir.

Kā to saistīt ar nu ļoti bagātajām ģimenēm, kuras spēj ietekmēt norises mums zināmajā jaunlaiku vēsturē? Grūti pateikt tā saprotami. Varbūt reiz atradīšu pareizos vārdus lai to "savilktu" kopā.

Tomēr nedaudz gribu papildināt domu gājienu par tiem, kuri valda pār pasauli un liekajiem cilvēkiem.

Ir saprotama lieta, ka naudas maisi, visa veida pasaules ietekmīgie ir viena "kasta" un cilvēki parastie - pavisam cita. Toties cilvēku parasto "kasta" arī ir daudzslāņaina. Slāņa apakšā ir tiešām tie, kurus vēsture, dzīve var vienkārši aizslaucīt un nepamanīt - bomži, narkomāni u.tml. pilsoņi. Pēc tam jau citi "plauktiņi" uz augšu ejošā kārtībā. Līdz tiem, kuri kā darbojas, ko rada (un nav svarīgi, ko. Literatūru, filmas, arhitektūriskus veidojumus.... vispār viskautko paliekošu citām paaudzēm). Un arī tad - no plašā radītāju slāņa vēsturē paliek zināmi, pieminami tikai paši talantīgākie, spējīgākie. Piemēram? Kopš cilvēks iemācījās rakstīt, ar visāda veida literatūras radīšanu ir nodarbojušies un nodarbojas nu ļoti daudzi, bet laika pārbaudi garu, daudzu gadu gājumā paliek tikai tā literatūra, kura prasmīgi uzrakstīta, tāpat glezniecībā, arhitektūrā.... Goija, Rastrelli nebija pavisam vienīgie sava aroda darītāji, bet bija tik talantīgi un spējīgi, ka viņu darba rezultātus novērtē joprojām, cauri gadsimtiem.

Drusku savādāk ir ar skatuves māksliniekiem - aktieriem, dziedātājiem u.c.u.tml. Katrā valstī ir daudz teātru, daudz aktieru. Bet plaša atpazīstamība dzīves laikā ir vien nedaudziem. Un arī tad tikai dzīves laikā. Viņus pēc nāves vēl atceras tie, kuri šos skatuves darboņus ir redzējuši darbībā. Tālākās paaudzes - diezin vai. Ja pajautātu jaunai paaudzei - diezin vai viņi zinātu kas bija Čaplins, Alens Deloms, Mireja Matjē, Lilita Bērziņa, Mirdza Martinsone.... Zināmā mērā zvaigznes uz īsu brīdi. Tos, kuri strādāja, strādā teātros, kinostudijās "aiz kadra" - teātru, kinostudiju administrācija, dekorāciju montāžnieki, garderobistes, apkopējas.... Tie vispār ir nezināmas ēnas (ja nu vienīgi kāds personiski pazīstams). Pelēkā ikdienas "masa".

Tur pat, pie pelēcības, jāpieskaita arī tos, kuru dzīve - māja, darbs, televizors mājās, nu, vēl veikali un cenas tajos. Nekā vairāk. Ja nu vienīgi caur televizoru "iebarotie" lozungi un urrā līdzdalība kaut kur. Kur? Nu, tos jau jebkurā publiskā pasākumā var sastapt - tie, kuri fano par skatuves mākslinieku nevis vadoties pēc viņa priekšnesuma, bet pēc tā, ka viņš/viņa vispār ir. Nu, kaut kā tā. Vai arī no cikla par masveida "lēksim bedrē, lēksim bedrē, jo tā izteicies tas tur runātājs" nemaz nepadomājot, ka runātājs tikai izsaka savu viedokli un ir prasmīgs vadīt pūli.

Urrā bļāvēji, kuri nedomā līdzi norisēm - pirmie, kurus vēsture aizslaucīs mēslainē bez sirdsapziņas pārmetumiem, visliekākie cilvēki, kurus nav žēl "atstāt aiz borta" un iet tālāk. 

Piedodiet par šādiem vārdiem. Skan visai skarbi, bet.... Bet uz procesiem var paskatīties arī šādi. Pat cilvēkam parastajam ir visas iespējas izdzīvot, ja viņš nav gluži savas "kastas" apakšpusē. Apakšpusi vienmēr aizslauka vispirms. Pēc jau sākas šķirošana.

Vienkārši laikam jau jāiemācās pielietot smadzenes, nevis dzīvot pēc principa "man pavēlēja, es darīšu tā, jo tas tur onkulis/tante tā domā". Nedomāt līdzi un peldēt pa straumei jau ir visvieglāk, bet tam ir garantija, ka nedomājošie "dabūs pa ausīm" daudz ātrāk par domājošajiem. Nedomājošie ir primārais "sadales, maiņas, saslauku" materiāls.

Juceklīgi sanācis, vietām paskarbi. Ceru, taps piedots, saprasts. Vienkārši skats uz lietām, vietām, notikumiem var būt arī šādā rakursā.

Pasmaidam. Vākums. Sakrājies. Daudz.

26.07.2022. krodziņā "Trīs vīri laivā"

Kāpa: abas filmas - 1984. un 2021./2022. gadi

Noskatījos abas filmas. Salīdzināšanai. Kaut vai tāpēc, ka mani draugi kritizēja jaunāko romāna ekranizāciju. Kritizēja tāpēc, ka jaunākā filma lielā mērā kopēja iepriekšējo filmu.

Man tomēr neprasījās kritizēt otro filmu. Kaut vai tāpēc, ka abas filmas uzņemtas pēc viena un tā paša romāna. Ja pamats abām filmām ir viens un tas pats, vai ir iespējams ko savādāk izteikt situācijā, kur ir vieni un tie paši notikumi?

Uzreiz pasaku, ka grāmatu neesmu lasījusi. Varbūt tāpēc man skatoties abus ekranizācijas variantus radās jautājumi.

1. Kā radās frīmenu tauta uz tuksneša planētas? Pieļauju, ka tautu varētu veidot pamazītēm tie cilvēki, kuri "aizvācās" prom no tās vielas ieguves vietām un pamazām piemērojās dzīvei uz tuksneša planētas.

2. No kurienes uz tuksneša planētas elpošanai derīgs gaiss? Balstoties uz to, kā uz mūsu planētas veidojas elpošanai derīgs gaiss, uz tās planētas nav no kā veidoties kam derīgam elpošanai. Tiesa, otrajā filmā ir garāmejot pieminēts, ka gan vietvalža miteklī, gan frīmenu apdzīvotajos rajonos ir mēģinājumi radīt ko nebūt augošu.

3. No kā pārtiek uz planētas dzīvojošie? Ja vietvalžiem iespējams pievest pārtiku no citām planētām, tad no kā pārtiek frīmeni, milzu tārpi un tās sīkās pelītes, kuras garāmejot tiek pieminētas abās filmās. Filmās nepamanīju pat mājienu uz vietējās pārtikas ieguves avotiem.

4. No kāda materiāla frīmeni ražoja tos kombinezonus un kā bija iespējams tos ražot tādā apmērā, lai pietiktu gan pašiem, gan iebraukošajiem vietvalžiem, viņu komandām? Nepamanīju nekādus mājienus par šo kombinezonu materiāla izcelsmi.

5. Pirmās filmas praktiski beigās pār to vietu uz planētas, kurā risinās beigu notikumi, nolīst lietus. Lietus daļiņu izcelsme no kurienes? Protams, iespējams, klausoties kombinezonu raksturojuma sīkumus otrajā filmā - cilvēks galarezultātā zaudē 5% no ķermeņa šķidruma, iespējams, ka šie 5% pamazām uzkrājās gaisā un galarezultātā veidojās lietus. Bet - tad šiem 5% jākrājas ilgi un dikti. Jo tas cipariņš ir nu ļoti mazs priekš tam, lai veidotos lietus mākonis.

Varbūt kādam ir atbildes uz šiem jautājumiem?

Vēl par liekumu, drusku paplašināti

Par savu "lieko" cilvēku redzējumu jau esmu rakstījusi iepriekš šeit un šeit. Tomēr jūtu, ka neesmu visu līdz galam izteikusi, jāpieraksta vēl kāds "palags". Uzreiz pasaku - tikai viedoklis bez pretenzijām uz domas pareizību. Ļoti ceru, ka mani palabos.

Uz planētas ir nu ļoti daudz cilvēku, kuri nestrādā ražošanas sfērā, bet gan apkalpojošā sfērā. Un tie ir ne tikai sētnieki, istabenes, veikalu pārdevējas/pārdevēji. Tie ir rakstnieki, dažādu jomu mākslinieki, kinoindutrijas darboņi... Varētu uzskaitīt daudz profesiju, kuras pēc būtības pieder apkalpojošam slānim. To tiešām ir nu ļoti daudz.

Jau vienā rakstā paudu informāciju par tiem, kuri valda pār pasauli. Viņiem zināmā mērā varētu pieskaitīt tos, kuri piedalās šī slāņa izloloto materiālo vērtību radīšanā, uzturēšanā. Dažādi strādnieki, uzņēmumu "ofisa planktons". Rakstnieki raksta, lai šis, ražojošais, slānis lasītu atpūtas brīdī, skatuves mākslinieki strādā, lai ražotāji atpūstos un tad, kad tie atpūšas.

Labi, ir bariņš gleznotāju, kuru prasmes izturējušas laika pārbaudi gadsimtos. Tomēr tie ir reizīgie savu ģimeņu pārstāvji. Radījuši kādas vērtības savas dzīves laikā un tagad ar šiem darbiem iedzīvojas ne jau viņu pēcnākamās paaudzes. Gleznotāju dzimtai nepiederoši cilvēki. Ar ko nodarbojas šo gleznotāju pēcnākamie? Varbūt kādam ir kāda informācija.

Par aktieriem runājot - arī tas pamatā ir vienas paaudzes uzrāviens. Ir ļoti retas aktieru dinastijas. Vairumā gadījumu tie tomēr ir vienā paaudzē vērtējami darboņi. Un viņu ir daudz vairāk par tiem, kuru vārdi ieguvuši pasaules novērtējumu un atzinību. Tomēr - slaveni kļuvušie aktieri principā zināmi tai paaudzei, kura viņus skatās. Nu, varbūt vēl nedaudz nākamajai, bet vienalga nogrimst aizmirstībā. Vai daudziem šolaiku jauniešiem, vidējai paaudzei zināmi Čaplins, Marē, Depardjē, Otss....? Laikam jau ne visai. Savulaik slavenie "uztaisījuši" vārdu principā uz neilgu laiku.

Bet Rotšildi, Rokfelleri u.c. zināmi jau vairāk par 100 gadiem. Jo rosās daudzās viņu rosībai pieejamās sfērās. Un neapstājas. 

Nu, kaut kā tā. Ceru, ka tomēr radīsies diskusija kāda nebūt. Pēc diskusijām kaut kā noilgojusies esmu. Tās bija samērā esošas mana bloga sākumgados, vēlāk kaut kur izplēnējušas, kaut arī mani lasa vairāk, nekā pirmsākumgados.

Vēl drusku par to, kā es to visu uztveru

1. Vēl nevaru rimties domājot par cilvēku izcelšanos. Šim tematam jau pieskāros šeit un šeit. Tomēr ir iekšēja vajadzība vēl par to parunāt. Vēl par šo runāju jau kādu laiciņu iepriekš šeit. Liekas, ka šajos rakstos esmu visu pateikusi un izteikusies pietiekami par cilvēces rašanās tēmu. Tomēr laikam kāds kopsavilkums vajadzīgs.

Ir ļoti iespējams tas, ka cilvēks ir mākslīgi radīts, nevis cēlies no pērtiķa, kā to mēģina izskaidrot Darvins savā teorijā no it kā zinātniskā viedokļa. Visu tautu teiksmas, kas dažām tautām pāraugušas reliģiskajos uzskatos, šis fakts pastāv. Tukšā vietā jau šāds uzskats neradīsies, ir tam kāds racionāls pamats. Nerakstītā vēsture, kur gadu gaitā apaugusi ar papildstāstiem. Tikai jautājums - kur palika dievi, dieva dēli un meitas, eņģeļi galu galā? Varbūt savas darba uzpariktes novietoja vienuviet - Kailas kalna pazemes, kuras tās pariktes apsargāt palikuši kādi atbildīgie personāži? Un nostiprināta šīs vietas praktiskā nesasniedzamība cilvēkiem? Cik nu zināms, šis kalns ir vizuāli aprakstīts, bet nav cilvēku apgūts. Kaut kas nelaiž cilvēkus tam kalnam klāt izpētei un tam, lai cilvēki 'rakātos" šajā kalnā. Varbūt es ko esmu palaidusi garām, bet man nav informācijas par šī kalna izpēti visā pilnībā. 

Jautājumu vairāk neka atbilžu.

2. Iepriekšējā rakstā pieskāros tiem, kuri ar savu naudu un ietekmi valda pār pasauli. Viņu varenība un ietekme jau neradās tukšā vietā. Šo klanu pārstāvji rosījās un joprojām rosās, lai šī vara un ietekme viņiem būtu. Ticu, ka ar laiku Geitss, viņa ģimene, Masks, viņa ģimene sasniegs to pašu ietekmes līmeni. Kungi rosās un darbojas.

Valda pār pasauli

Teikt, ka nauda valda pār pasauli - sen ir dogma un nav noslēpums. Tomēr - ne jau kura katra nauda. Tā nauda, kura ir dažu ietekmīgu klanu, dzimtu rokās.

Parakājos internetā, tur var atrast daudz, ļoti daudz interesanta par šo tēmu.

Vispirms jau dažas superbagātas dzimtas, kuras balstās ne tikai uz naudu, bet arī uz sakariem ar citiem cilvēkiem. Visas pārējās bagātās ģimenes - lejupejošā eskalācijā pakāpēs, kuras mērāmas maka biezumā. No ļoti lielas naudas līdz ļoti mazai naudai.

Te iedošu linkus uz rakstiem:

1. Vietnē bazovo.ru

2. Vietnē arhub.ru 

3. Vietnē peskiadmin.ru

Es tos rakstus lasīju latviešu valodā. Mašīnas tulkojums ar vietām stipri ieklibojošu latviešu valodu. Bet informāciju nodod. 

Tā ka, ja aizdomājas - mēs, cilvēki parastie, esam eskalācijas kaut kur apakšējos plauktiņos. Jāpieņem kā dogma. 

Ja tā padomā, arī pasaules notikumus, politiku visā pasaulē, visās valstīs ir kā pelēkie kardināli bīdījuši tieši šie nedaudzie naudas supermaisi. Un par viņu darbošanās sekām jebkurā planētas nostūrī ir atbildējuši citi, pat tiesas priekšā stājušies.... 

Un sazvērestības teorijām, pat muļķīgām, ir vietiņas, nu kurām "kājas aug". Protams, tās ir zināmā mērā varbūt pārspīlētas, bet kaut kāds grauds tajās ir. Nerodas taču tukšā vietā.

Diemžēl neredzu patlaban reālu spēku, kurš spētu tam visam pretnostāties un ko izmanīt.

Es te iedevu tik četrus linkus aprakstiem par pasaules varenajiem. Ja kādam ir interese, var Māsā Gūūglē pameklēt vēl rakstus. Ir diezgan daudz.

Un - ja meitenes sapņo par princi baltā zirgā, lai sapņo par britu princi. Vai arī lai lolo cerības uz kāda ielas stūra sastapt Rotšildu, Rokfelleru vai kāda viņiem līdzīga klana atvasi....