1. Darbu īsti vairs nemeklēju, meklēšu pavasarī. Man nākošmēnes "spīd" slimnīca, kas ir obligāts pasākums, lai rudenī varētu pagarināt grupu uz pieciem gadiem. Iepriekšējo reizi man iedeva uz diviem gadiem. Cik ātri tas laiks ir paskrējis! No sākuma likās - divi gadi ir šausmīgi garš un ilgs pasākums, bet laiks ir paskrējis visādu notikumu pilns, ir gan bijušas garlaicīgas dienas, bet kopumā garlaicība bija minimāla. Grēks sūdzēties, kaut arī šī vasara zināmā mērā bija murgaina dažu iemeslu dēļ. Ceru, ka ir izdevies šos iemeslus minimizēt.
2. Kaut kas šī rudens laikā laikam ir manī mainījies uz labo pusi. To sajūtu no apkārtējiem. Māsa vairs nepaceļ balsi uz mani un pieņem manu pieglaušanos, dēls kļuvis mīlīgāks un kaļ plānus turpmākajam - manai dzīvošanai viņa ģimenē, lai nebūtu jādodas uz pansionātu. 23jā janvārī, kad biju uz to pasākumu, satiku apmēram pusotru gadu neredzētu cilvēku, kurš ar pārsteigumu balsī paziņoja, ka es labi izskatoties. Nezinu, cik nopietni tas bija domāts, bet bija patīkami dzirdēt. Kopumā ņemot cīņa ar sevi un negatīvismu manī nes pozitīvus augļus un tas ir patīkami. Tas liek turpināt tādā pat garā.
3. Mantu revidēšana pieraksta vietā turpinās. Ja kādam ir idejas un vēlme piedalīties paņemot kaut ko sev - piesakieties. Ieguvēji būs visi. Sarakstus un bildes gan īsti vairs nelikšu. Grūti definēt visu to, no kā vēlos atbrīvoties un minimizēt savu iedzīvi. Pagaidām krāmēju lietas pēc principa - kuras noteikti nebūs vajadzīgas un kuras varētu noderēt. Pēc iešu pāri pa otram lāgam ar domu - kas nu tiešām vajadzīgs un bez kā tiešām var iztikt.
4. Esmu pateicīga radiem, draugiem, paziņām. kuru mani "velk" šajā pasmagajā periodā un kaut morāli atbalsta manas darbības. Šī atbalstīšana gandrīz vai uzliek pienākumu nenolaisties un turpināt attīstīties pozitīvā virzienā. Lai nesagrautu uz mani liktās cerības. Tas pat ir licis izdarīt izvēli. Starp mēģināšanu atjaunot attiecības, kuras "nomira dabiskā nāvē", un starp tiem, kas mani "velk". Sapratu, ka jebkurš mēģinājums atjaunot mirušās attiecības (man bail no šī fakta, kaut arī cilcēku gribas satikt vienu reizi un izrunāties tā pamatīgi ar kārtīgu punktu sarunas beigās) sagraus to labo, kas patlaban sasniegts un būs zināmā mērā nodevība pret tiem, kas mani "velk". Un izvēle ir "vilcēju" pusē.
5. Prieājos, ka mani lasa, ka kādam interesē manas domas, pasākumi, kuros piedalos, vietas, kuras apmeklēju. Paldies jums, mani lasītāji. Arī tas uzliek zināmu pienākumu nerakstīt gluži tukšus rakstus pāris teikumos un pilnus ar gramatikas kļūdām. No tā jūs mani esat atradinājuši. Paldies jums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru