1. Divi visriebīgākie nedēļas brīži - svētdienas vakars, jo turpinājumā būs pirmdiena, un pirmdienas rīta cēliens, jo nekad nevar zināt, kā izvērtīsies pārējā diena un nedēļa kopumā. Visforšākā nedēļas diena ir piektdiena, jo tad priekšā divas brīvas dienas. Tā lūk. Un laikam jau es neesmu vienīgā, kas tā uztver nedēļu.
2. Man uz šo sīko sniegpārsliņu krišanu labāk patīk skatīties pa logu. Īpaši šodien. Izskrēju nepiemērotos apavos un plānos cimdos. Rezultāts - gultā un zem segas sildu kājas un sevi.
3. Kopš vasaras vidus, kad mani intensīvi sāka "apsēst" anonīmie, lapas skatījumi un komentāri ir skaitliski palielinājušies. Kaut kāds atpazīstamības un pamanības bums uznācis. Bet savs labums no tā visa uzlidojuma ir - es pamazām caurskatu vecos rakstus un pielaboju kļūdas. Būšu pateicīga, ja kāds palasītos kaut ko no iepriekšējiem rakstiem un aizrādītu uz drukas kļūdām tur. Pieļauju, ka kaut ko būšu palaidusi garām.
4. Laikam nevietošu te vairs saraktus ar lietām, ko vēlos atdot. Nav laikam īpašas intereses un vajadzības. Vismaz atsaucība tuvojas nullei. Par izlasīšanu praktiski tālāk nav tikts,
5. Būšu pateicīga tam, kurš piedāvās kaut nelielu projekta tipa darbiņu. Kā jau reiz izteicos - darbu no zvana līdz zvanam nespēju pavilkt savas īpatnības dēļ.
a ko anonīms. nav man to kontu
AtbildētDzēstNu, kad nav, tad nav. visādi gadās. tikai to anonīmo te ieklīst daudz un dažādi. reizēm pat nav īsti skaidrs, vai runā un raksra viens un tas pats cilvēks, vai sarunai pievienojies jau cits.
AtbildētDzēsttad nobloķē komentēšanas iespēju anonīmajiem - pietiek raudāt katrā otrajā ierakstā par to
AtbildētDzēsttava priekšlikuma otrā daļa ir pieņmamāka. Ir jābeidz činkstēt.
AtbildētDzēstlabi, es ielikšu parakstu. ja atcerēšos
AtbildētDzēst