1. Mani novērojumi piepildās zināmā mērā. Pirmdiema bija neitrāli patīkama, svētdienas rīts sākas ar nepatīkamu ziņu. Savā vakardienas rakstiņā, pavisam īsā gabalā, biju pielaidusi nepiedodami daudz drukas kļūdu. Paldies par dusmīgo aizrādījumu, kļūdas izlaboju, bet nepatīkamā sajūta un dusmas uz sevi ir palikušas. Redzēs, kā svētdiena izvērtīsies tālāk.
2. Ja izdotos pavasara/vasaras periodā sapelnīt pietiekami daudz naudas, varētu atkal atdot daļu parādu un iekrātu naudiņas, lai šito melno klimata laiku pavadītu kaut kur citur, dienvidu pusē. Kur nav tik tumšs rītos un vakaros un sniega vietā nelīst lietus. Bet tā jau ir tikai vēlme, jo šis klimats man nepatīk.
3. YouTubē skatos krievu filmas par karu - gan padomju laikā uzņemtās, gan tagad. Šais laikos gan vairāk taisa seriālus, mazāk vienu filmu vienā gabalā. Šolaiku filmās arī neiztiek bez komunisma propaganas, bet tā izšķīst cilvēcisko attiecību patiesumā un to laiku realitātes atainojumā. Un visās - komisāri un čekisti tiek atainoti visai negatīvi. Nezinu, es tos laikus neesmu piedzīvojusi, varbūt viņi tiešām arī bija tik negatīvi un "šaurām pierītēm".
Viena no filmām, precīzāk - seriāliem, man patika īpaši. Bet par to izplūdīšu vēlāk, kad viss daudzmaz "nosēdīsies" un spēšu preīzi noformulēt savas domas par šo seriālu.
4. Jaunnedēļ turpināšu revidēt grāmatu plauktu un daļu grāmatu atkal saraksta veidā nopubliskošu. Kaut arī ir ļoti vājas cerības, ka kādu tas ieinteresēs tiktāl, lai pacenstos iegūt kaut daļu grāmatu savā īpašumā. Jo iepriešējais grāmatu saraksts pētīts tiek, tik nevienam laikam nav vēlmes kādu no grāmatām paņemt par to smiekla naudiņu, kuru piedāvāju.
5. Drusku par toleranci. Zinu, ka daudzi man nepiekritīs, bet tomēr. Šajā mazajā zemes pleķītī ar gandrīz divi miljoni iedzīvotāju kopā dzīvo dažādu tautu un tautību pārstāvji. Tie, kas še piedzimuši un uauguši. Un nu jau vairs nav svarīgi, kā veidojies šis etniskais stāvoklis. Tie, kas gribējuši, ir aizbraukuši, liela daļa uz neatgriešanos. (Es še nerunāju par tiem, kas aizbrauc, pastrādā, nopelna naudu un atgriežas pienesot mūsu ekonomikai savu artavu - ārzemēs sapelnītā bauda tiek tērēta šaeit dažādām vajadzībām). Svarīgi ir tas, ka šis etniskais mikslis ir bumba ar laika degli. Esmu dzirdējusi dažādu tautību nacionālistiski noskaņotu jauniešu sarunas. Klausīties nav bijis patīkami, bet ko dotu mans aizrādījums un pretargumenti? Sajutos bezspēcīga. Vai tiešām mūsu valstī nav iespējams jauniešos ieaudzināt cieņu pret savu tautu un toleranci pret citām tautām un tautībām? Galu galā - visas šeit sastopamās dzīves un sadzīves problēmas ir visiem vienas, tāpat arī tas labais, kas mums ir - uz visiem viens.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru