Tikai redzējums

Zinu, ka zemākrakstīto tēmu esmu jau iepriekš dažādos rakursos, zem dažādiem virsrakstiem aprunājusi daudz un dikti. Ja kādam nepatīk, "neēdiet" un, ja gribat ko iebilst, tad - lūdzu konstruktīvi argumentējiet. Šis ir tikai un vienīgi redzējums un viedoklis, kurš izrietējis no šī redzējuma.

Reiz, kaut kad 2021.gada vasarā feisbukā (nu, problemātiski tur "izrakt" ko tik pagājušu, tam saitam nedaudz arhivēšanas problēmas) ierakstīju, ka pašlaik Latvijas politikā ir apmēram tāds pat bardaks, kāds bija veicinošs Ulmaņa apvērsumam. Kāpēc tāds salīdzinājums? Toreiz, un šis fakts nu nekādi netiek slēpts, bija izteikti daudzpartejiska sistēma, partijas "nāca un gāja", savstarpēji "kasījās", vispār - savā ziņā "bardaks". Un Ulmanis sev veiksmīgi izmantoja to situāciju. 

Lampiņa pumpā starp ausīm

Virsraksts sanācis apsmaidāms, bet man pēdējā pusgada kopsavilkumā tā lampiņa ar jautājuma zīmi piedevām tiešām tai pumpā ieslēgusies ar papildtekstu "Ups?" 

Paskaidrošu. 

Nu nav mans blogs no īpaši populāriem. Nu, katrā ziņā ne tāds, kura lasītāji n-desmit rindās ap zemeslodi savijušies, lai palasītos to, ko nu kurā mirklī es te savāvuļoju. Tagad pa kārtai. Kad iesāku savu blogu, iesākuma tekstu krājums bija neliels, lasītāju arī pavisam maz. Pamazām "ierakstījos", arī portālā nekur.lv manu blogu sāka indeksēt. Lasītāju skaits drusku vairāk parādījās. Kad Uldis Rozenfelds 2014.gadā apkopoja Latvijā esošos blogus kopējā sarakstā, lasījumu skaits palielinājās. Kad pērn mani bloga ieraksti izpelnījās parādīties Ulda Rozenfelda iknedēļas blogāres apskatos, lasījumu skaits atkal palielinājās. Bet viss tas process - likumsakarīgi samērīgs augošā progresijā. Un tad - 2022.gada 25.augustā pie viena mana ieraksta komentāros uzradās viens nu laikam noteikti trollis bez smadzenēm galvā, mugurā un varbūt pat ne piektajā atbalsta punktā (laikam tikai slimus kaktusus audzē). Un lasījumu statistika "panesās" strauji un uz augšu. Un tā lampiņa tiešām ieslēdzās ar "WTF? Ar ko tad izpelnījos TĀDU uzmanību?". Laikam jau pagaidām tas jautājums paliks neatbildēts. (Tik - tam "keksam ar kaktusiem", ja nu izdomās atkal ko izteikties: nu, komentējot lūdzu ailītē, kurā parādās "anonīms" vai kas nu tur no cikla - ieraksti lūdzu kaut 123, ja neko citu).

Tagad drusciņ par ko citu.

Var šo saukt par pavāvuļošanu. Par vairākām tēmām

Zinu, ka varbūt atkal zināmā mērā atkārtošos rakstot par to, ko jau reiz agrāk esmu paudusi. Zem kādiem nebūt citiem virsrakstiem. Iedzimtais slinkums kaut kā neļauj visu praktiski pilnībā pārlasīt, lai sameklētu ko nu kuro reizi esmu zem kāda virsraksta sarakstījusi. Ja lasot atradīsiet ko nebūt, "iemetiet" linku uz to, iepriekšējo, komentārā lūdzu.

1. Vispirms vecum vecā patiesība - nevis valsts veido cilvēkus, bet cilvēki veido valsti. Veido ar savu rīcību, savām domām un visu ko tamlīdzīgu. Ieskaitot naudiņas valsts kasē. Tā naudiņa jau neuzrodas no nekurienes, gan jau ka no cilvēku visādām iemaksām valsts budžetā.

2. "Sajūsmina" klauns Gobzems, kurš pēc izgāšanās relatīvi nesanajās vēlēšanās sakravāja koferus un laikam jau uz neatgriešanos aizdevās uz silto zemi Spāniju ar visu ģimeni. Apvainojās kā konfekti nedabūjis mazpuika. Nu, viņa rosīšanās jau visiem svaigā atmiņā, tik varu piebilst - nu tā tomēr neuzvedas pieaudzis vīrietis ar veselu sapratu. Tik tāds, kurš ne pārāk draudzējas ar galvu un vēlas lai viņu dēvē par Vadoni bez jeb kāda reāla, pamatota rezultāta. Tagad viņš reižu reizēm, sēžot savā Spānijas miteklī, ko "iespļauj" vietnē pietiek.lv. Te links uz vienu no viņa garadarbiem. Ja kādam interese vēl ko "sastapt", "parakājieties" tajā vietnē. Man tik pamatots jautājums - ja reiz "uzmeta lūpu" un aizbrauca iz cikla "Jūs mani apvainojāt, es par jums vairs neko zināt negribu un redzēt jūs arī negribu!", tad kāda kaktusa pēc visa šī "vārīšanās"? Tātad tomēr grib atgriezties, te ko bīdīt, turpināt cirka priekšnesumu? Šlesers un citi, kuriem tas vēlēšanu rezultāts piedāvāja "pastāvēt maliņā", rezultātu pieņēma, vismaz publiski, stoiskā mierā un turpina ko rosīties; varbūt pat cerot uz veiksmi nākamajā loterijā - nākamajās vēlēšanās; no vēlēšanu rezultāta neiztaisot pasaules mēroga nelaimi un traģēdiju.

Ieteikums turpmākajam, zināmā mērā pašaizsardzībai

Šoreiz par kredītsaistību atmaksu.

Jau otro reizi manā mūžā sanāk sadurties ar kreditoru ne pārāk godīgumu. Tas ir kā? Tūlīt paskaidrošu.

Man, aizbraucot no Ludzas, palika nenokārtotas saistības ar kabeļtelevīzijas piegādātājfirmu Livas KTV. Viņiem nebija paredzēts tas, ka pa telefonu piezvanu un lūdzu pārtraukt pakalpojuma sniegšanu konkrētā adresē pamatojoties uz to, ka pametu to adresi un pārvācos uz citu adresi. Tai pat laikā interneta piegādātājfirmai ar šādu zvanu pilnīgi pietika tam, lai pārtrauktu pakalpojuma piegādi, vienīgi tika sarunāta maksāšanas kārtība par laiku no iepriekšējā rēķina nomaksas līdz atsaukuma zvanam. 

Firmai Livas ar telefona zvanu nepietika, vajagot viņiem iesniegumu, vēlams ofisā, Labi, nomuļājos ar to iesniegumu uz viņu ofisu aizbraukt. Toties viņi visu laiku sūtīja rēķinu par nelietota pakalpojuma izmantošanu. Mēneša maksa it kā ne liela - kaut kut ap 8 eiriki, uz līgumu - nu, iesaldējiet to visu, kā aizčammāšos, nokārtošu formalitātes. Nu viņu puses - nea. Kad nu aizčammājos līdz tam kantorim ar iesnieguma rakstīšanu, bija jau 2021.gada septembris (Būsiet te pamanījuši, ka es tajā gadā martā pārkuģoju dzīvot citur, ieraksti iraid), naudiņa bija "saskrējusi" ap 60 eirikiem. Zināju, ka uz sitiena nomaksāt nevarēšu, bet nu naudiņas kāpinājumu biju apturējusi. 

Šodien atkal pa ceļam pabildēju....

Piemērošanās, nepiemērošanās un kaut kas no šī cikla vispār

Zinu, ka var jau būt, ka zināmā mērā atkārtošos. Laikam jau neesmu tēmu līdz galam "apgremojusi". Šoreiz nedaudz izplūdīšu par piemērošanos, nepiemērošanos un tamlīdzīgām lietām.

Ja kāds jūsu priekšā "plēš kreklu uz krūtīm" ar uzstājīgu "Es nekad neesmu piemērojies un netaisos to darīt!", vispirms tā klusiņām tam plēsējam pajautājiet - kāpēc tad viņš valkā gadalaikam atbilstošu apģērbu, kāpēc ievēro sabiedriskajās vietās kādu nebūt atbilstošu uzvedību? Tā taču ir piemērošanās apkārtējai videi. Kāpēc tas plēsējs veikalā maksā par precēm, nevis paņem tāpat to, kas viņam kurā nu mirklī ir savajadzējies? Arī tā taču ir piemērošanās.

Ir tik daudz visādu, dažādu sīkumu, kuri liek mums automātiski tiem piemēroties. Ikdienas ritums. Cita lieta, ja kas liekas nepieņemami un traucējoši. Bet tad taču ir izvēle - tiem piemēroties vai arī doties uz to vietu, kur nav šis "kas" nav, kur tas nav būtisks. No cikla "Negribi, neēd. Pats sameklē to, ko ēdīsi".

Izredzētā tauta

Drusku par savu viedokli. Nezinu, cik lielā mērā tas iekļaujas apkārtējā viedoklī, bet - nu mans viedoklis un cauri. Ņemu vērā tikai konstruktīvus iebildumus, nevis saukļošanu bez seguma.

No Krievijas publiskās telpas runām ik pa mirklim pavīd tas, ka krievijieši sevi pozicionē kā izredzēto tautu. Tas izskan dažādās tekstu variācijās, bet šis viņu uzskats visu laiku lien laukā no maisa līdzīgi īlena asmenim. Bet man pret to ir būtiski iebildumi.

Izredzētā tauta nekad neies pret citām tautām ar uguni un zobenu, nekad neplēsīs kreklu uz krūtīm ar bļāvienu "Cieniet un mīliet mani! ES ESMU!". Izredzētā tauta vienkārši būs. Jebkādās dzīves peripetijās un par spīti visam kam. Saglabās savas dzīles, savu gudrību; dalīsies ar citiem savās zināšanās bez jebkādas atlīdzības pieprasīšanas. 

Man šādā skatījumā par izredzētām tautām gribas neapzināti saukt ebrejus un čigānus. Kāpēc? Divas tautas, kas gadsimtiem cauri dzītas, vajātas. Tomēr par spīti saglabājušas savu esību, savu kultūru, vispār - saglabājušās un ir ar savu neatkārtojamību. Un abas tautas nu neskrien nepārtraukti kaimiņiem ar karu virsū, ka tik ko iegrābt, ka tik ko sagraut.