Virsraksts sanācis apsmaidāms, bet man pēdējā pusgada kopsavilkumā tā lampiņa ar jautājuma zīmi piedevām tiešām tai pumpā ieslēgusies ar papildtekstu "Ups?"
Paskaidrošu.
Nu nav mans blogs no īpaši populāriem. Nu, katrā ziņā ne tāds, kura lasītāji n-desmit rindās ap zemeslodi savijušies, lai palasītos to, ko nu kurā mirklī es te savāvuļoju. Tagad pa kārtai. Kad iesāku savu blogu, iesākuma tekstu krājums bija neliels, lasītāju arī pavisam maz. Pamazām "ierakstījos", arī portālā nekur.lv manu blogu sāka indeksēt. Lasītāju skaits drusku vairāk parādījās. Kad Uldis Rozenfelds 2014.gadā apkopoja Latvijā esošos blogus kopējā sarakstā, lasījumu skaits palielinājās. Kad pērn mani bloga ieraksti izpelnījās parādīties Ulda Rozenfelda iknedēļas blogāres apskatos, lasījumu skaits atkal palielinājās. Bet viss tas process - likumsakarīgi samērīgs augošā progresijā. Un tad - 2022.gada 25.augustā pie viena mana ieraksta komentāros uzradās viens nu laikam noteikti trollis bez smadzenēm galvā, mugurā un varbūt pat ne piektajā atbalsta punktā (laikam tikai slimus kaktusus audzē). Un lasījumu statistika "panesās" strauji un uz augšu. Un tā lampiņa tiešām ieslēdzās ar "WTF? Ar ko tad izpelnījos TĀDU uzmanību?". Laikam jau pagaidām tas jautājums paliks neatbildēts. (Tik - tam "keksam ar kaktusiem", ja nu izdomās atkal ko izteikties: nu, komentējot lūdzu ailītē, kurā parādās "anonīms" vai kas nu tur no cikla - ieraksti lūdzu kaut 123, ja neko citu).
Tagad drusciņ par ko citu.
Vai esat ievērojuši, ka nevienā citā valstī neparādās tik daudz informācijas par valsts vadītāju dubultniekiem, kā Krievijā? Nu labi, atceros franču filmu Dzelzs maska par viena no viņu Luija dubultnieku. Bet tā bija tikai filma un viens piesitiens tēmā. Bet par valsts vadītāja dubultniekiem, samērā reāliem vai arī par pašpasludinātiem, Krievijā ir pilna viņu vēsture, pat tā, ko oficiāli skolā māca. Savā 03.08.2022. ierakstā apkopoju dažus YouTub'ē atrastus videoklipiņus, tur atradīsiet vismaz divas norādes par iespējamiem dubultniekiem. (Ja nu ir interese, arī 04.08.2022. dalījos ar dažiem klipiņiem iz Krievijas vēstures). Protams, klipiņos esošo faktu traktējums manā skatījumā dikti izskatās pēc deķa vilkšanas uz vienu, konkrētu pusi; bet tas laikam jau nemaina fakta esamību - fakta traktējums jau ir dziļi individuāla būšana laikam.
Tagad pamazām jau par vēstures tuvāko pagātni.
Šur, tur medijos pasprūk fakts, ka Staļinam bija dubultnieki, kaut kur pa burzmu manīju interviju ar vienu no viņiem, sirmgalvi jau krietnos gados; tik diemžēl nepiefiksēju avotu, lai varētu šeit padalīties. Un pat ir paspīdējusi ideja, ka 1953.gadā nomira nevis pats Staļins, bet viņa dubultnieks; pats Staļins esot miris jau krietni agrāk. Nu, parakāšos internetā, pamēģināšu uzrakt infu, ar kuru varētu padalīties, pamatot šos savus izteikumus.
Tagad atkal klīst baumas par Putina dubultniekiem. Loģiski, ka infa par šo nu nav un tuvākā laikā nebūs pieejama plašai publikai. Tomēr, un atkal - tik mans pieļāvums, šāda iespēja - dubultnieku esamība - varētu būt ļoti reāla. Daži iespējas argumenti:
- Situācijas, kad Putins ar kādu runājot sēž gara galda vienā galā, bet viņa sarunubiedrs - otrā galā, starp viņiem esot pagaram attālumam. Var jau būt, ka ne saslimšanas paranoja, bet kas cits. Kaut kas "tuvplānā" varētu nodot, ka "ēterā" nav Putins, bet kāds cits. Slikts grims, kaut vai. Nu, kaut kas no šī cikla. Un nodot nevis publikai, bet tam cilvēkam, ar kuru notiek saruna.
- Tas, ka "kungs" it kā kaut kur bunkurā sēž un tikai reizēm parādās publiskā telpā. Nu, pa manam, kaut kādas būšanas ar dubultnieku loģistiku. Jo, kaut kā tās reizes, kad Putins pēdējā gada laikā tiek parādīts kādos nebūt notikumos - ir grūti aprakstāmas, izskaidrojamas sīknianses izmainās viņa sejā. Cilvēki jau gadiem ritot mainās, bet nu ne jau visu laiku ar sekundes simtdaļas starpību... Atkārtoju, tik mans personīgais iespaids.
Pie viena - šāda dubultnieku būšana nu ļoti izdevīga tiem, kuriem rokas ne pārāk tīras, egoisms un vēlme noturēties pie varas ar ne pārāk smukiem līdzekļiem. Teiksiet - mūsu, pašmāju, valdošais slānis arī ne smuki reizēm pie varas turas? Bet mūsējiem varā esošajiem, tāpat kā viņu amatabrāļiem pārējā civilizētā pasaulē, ir lielāka iespēja "uzrauties un apgāzties". Nu nav pie mums, arīdzan citur Eiropā, tā, ka viss notiek tikai un vienīgi nejauki.... Vispār, par konkrēti šo varam izplūst sarunās, konstruktīvās sarunās.
Ziniet, un var mani noteikti apstrīdēt, - stipri šaubos, vai Krievijā tuvākajos 100 gados kas mainīsies uz izteikti labo pusi. Krievijas tautai parastajai ir pārāk izskalotas smadzenes, tā ir izteikti nozombēta; valdošais slānis nemāk dzīvot bez zagšanas un kukuļņemšanas lielos apmēros.
Mums arī zogot un ņemot kukuļus? Var jau būt, nemāku spriest, aiz rokas nevienu neesmu pieķērusi. Pat ja tā ir, tas pie mums relatīvi īsā laikā nāk gaismā, un tad nu ir klapatas.
Uz šo mirkli it kā viss. Bet tiešām - ja nu komentējiet, tad lūdzu konstruktīvi. Ticu, ka mani lasītāji ir no tiem, kuriem piemīt konstruktīvisms.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru