Drusku par savu viedokli. Nezinu, cik lielā mērā tas iekļaujas apkārtējā viedoklī, bet - nu mans viedoklis un cauri. Ņemu vērā tikai konstruktīvus iebildumus, nevis saukļošanu bez seguma.
No Krievijas publiskās telpas runām ik pa mirklim pavīd tas, ka krievijieši sevi pozicionē kā izredzēto tautu. Tas izskan dažādās tekstu variācijās, bet šis viņu uzskats visu laiku lien laukā no maisa līdzīgi īlena asmenim. Bet man pret to ir būtiski iebildumi.
Izredzētā tauta nekad neies pret citām tautām ar uguni un zobenu, nekad neplēsīs kreklu uz krūtīm ar bļāvienu "Cieniet un mīliet mani! ES ESMU!". Izredzētā tauta vienkārši būs. Jebkādās dzīves peripetijās un par spīti visam kam. Saglabās savas dzīles, savu gudrību; dalīsies ar citiem savās zināšanās bez jebkādas atlīdzības pieprasīšanas.
Man šādā skatījumā par izredzētām tautām gribas neapzināti saukt ebrejus un čigānus. Kāpēc? Divas tautas, kas gadsimtiem cauri dzītas, vajātas. Tomēr par spīti saglabājušas savu esību, savu kultūru, vispār - saglabājušās un ir ar savu neatkārtojamību. Un abas tautas nu neskrien nepārtraukti kaimiņiem ar karu virsū, ka tik ko iegrābt, ka tik ko sagraut.
Teiksiet, ka ebrejiem ir sava valsts un sava armija? Jā, ir. Sava valsts viņiem radās Notikumu pēc Otrā pasaules kara rezultātā. Par ebreju armiju - vismaz es zinu to, ka ebrejiem un palestīniešiem ir reģiona lokālais konflikts, nesaskaņas teritoriālā jautājumā. Un viss. Ja var tā izteikties - kašķis mājās, atrisināms jautājums viņu pašu sarunās. Vispār - paši pūš, paši deg, paši malku skalda. Nu, kaut kā tā. Bet vai kāds ir dzirdējis, ka izraēļi savu armiju sūtītu pa kaimiņzemēm ar uguni un zobenu konfektes vākt? Es kaut kā neesmu dzirdējusi, lasījusi. Ja kādam ir kāda informācija, padalieties.
Par čigāniem runājot. Nu nav viņiem savas konkrētas, robežās iezīmētas valsts. Ir tabori, vairumam ceļš zem kājām augu gadu... Bet viņiem ir sava esība, sava serde, kuru nu nevienam nav pa spēkam izskaust.
Un abām tautām - nu neesmu dzirdējusi, lasījusi, ka tās jel kādā veidā pieprasītu agresīvā kārtā cieņu un citādus labumus no citām tautām. Viņiem laikam jau galvenais "Liekiet mūs mierā, ļaujiet dzīvot. Mums pašiem savas darīšanas, nu nelieniet mūsu dzīvēs un pasaules redzējumos".
Par krievijiešiem runājot. Nu diemžēl viņu galviņās izteikts "smadzeņu skalojums" un verga skatījums uz pasauli. Par to, ka viņi kā tādi - vergi savā zemē, nedaudz izteicos 19.02.2023. rakstā. Zināmas norādes par šīs domas apstiprinājumu var atrast arī kādos citos manos iepriekšējos rakstos. Tiesa, lai sameklētu konkrētus savus ierakstus tēmā, nu nāktos man izburties cauri visam tam, ko vismaz pēdējā gada laikā esmu te sarakstījusi. Nesodiet bargi, ja nu nerakšos laikam cauri. Ja kādam liekas, ka vajadzētu mani palasīt vairāk šajā tēmā - lūdzu, padalieties komentāros ar to, ko atradīsiet, linku viedā.
Kāpēc saku -krievijieši, nevis krievi? Nu, tiem krieviem, kuri ārpus Krievijas dzīvo, pamazām pazūd apkārtējās realitātes iespaidā domāšanas zombejiskums. Ja ne pirmajā paaudzē, ne uzreiz pēc nokļūšanas nekrievijas vidē, bet pamazītēm gan. Ārpus Krievijas esošie pamazītēm tomēr atsakās no krievijiskās domāšanas zombisma, jo apkārt - vienalga, vai labi, vai slikti kādā valstī dzīvojas, bet tauta ir nu... nu ne tik zombēta, kā tur.
Un - tikai vergam, vienalga fiziskam vai garīgam, ir akūta nepieciešamība plēst kreklus uz krūtīm ar brēcienu "Cieni mani!", bez atbildes uz jautājumu "Kāpēc un par ko?".
Ziniet, ja kas, mani arvien biežāk apmeklē doma par "zonu 666". T.i. teritoriju uz austrumiem no virtuālās līnijas Igaunija, Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Ukraina un uz rietumiem no Volgas upes. Visa pārējā tagadējās Krievijas teritorija būtu pati par sevi tādā formācijā, kāda nu sanāktu. Un šajā "zonā 666" dzīvojošie - lai nu paši, pavisam paši kārpās un darbojas bez jebkādas citu zemju palīdzības, jel kādas iejaukšanās turienes norisēs. Pat ne tirdzniecības veidā. Lai nu tie, kam tā "krievu pasaule"dikti vajadzīga, lai nu tur ceļ. Bez jebkāda militāra aprīkojuma un iespējas aizsprukt uz citām zemēm dzīvot. Vismaz turpmākos 200 gadus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru