svētdiena, 2023. gada 5. marts

Var šo saukt par pavāvuļošanu. Par vairākām tēmām

Zinu, ka varbūt atkal zināmā mērā atkārtošos rakstot par to, ko jau reiz agrāk esmu paudusi. Zem kādiem nebūt citiem virsrakstiem. Iedzimtais slinkums kaut kā neļauj visu praktiski pilnībā pārlasīt, lai sameklētu ko nu kuro reizi esmu zem kāda virsraksta sarakstījusi. Ja lasot atradīsiet ko nebūt, "iemetiet" linku uz to, iepriekšējo, komentārā lūdzu.

1. Vispirms vecum vecā patiesība - nevis valsts veido cilvēkus, bet cilvēki veido valsti. Veido ar savu rīcību, savām domām un visu ko tamlīdzīgu. Ieskaitot naudiņas valsts kasē. Tā naudiņa jau neuzrodas no nekurienes, gan jau ka no cilvēku visādām iemaksām valsts budžetā.

2. "Sajūsmina" klauns Gobzems, kurš pēc izgāšanās relatīvi nesanajās vēlēšanās sakravāja koferus un laikam jau uz neatgriešanos aizdevās uz silto zemi Spāniju ar visu ģimeni. Apvainojās kā konfekti nedabūjis mazpuika. Nu, viņa rosīšanās jau visiem svaigā atmiņā, tik varu piebilst - nu tā tomēr neuzvedas pieaudzis vīrietis ar veselu sapratu. Tik tāds, kurš ne pārāk draudzējas ar galvu un vēlas lai viņu dēvē par Vadoni bez jeb kāda reāla, pamatota rezultāta. Tagad viņš reižu reizēm, sēžot savā Spānijas miteklī, ko "iespļauj" vietnē pietiek.lv. Te links uz vienu no viņa garadarbiem. Ja kādam interese vēl ko "sastapt", "parakājieties" tajā vietnē. Man tik pamatots jautājums - ja reiz "uzmeta lūpu" un aizbrauca iz cikla "Jūs mani apvainojāt, es par jums vairs neko zināt negribu un redzēt jūs arī negribu!", tad kāda kaktusa pēc visa šī "vārīšanās"? Tātad tomēr grib atgriezties, te ko bīdīt, turpināt cirka priekšnesumu? Šlesers un citi, kuriem tas vēlēšanu rezultāts piedāvāja "pastāvēt maliņā", rezultātu pieņēma, vismaz publiski, stoiskā mierā un turpina ko rosīties; varbūt pat cerot uz veiksmi nākamajā loterijā - nākamajās vēlēšanās; no vēlēšanu rezultāta neiztaisot pasaules mēroga nelaimi un traģēdiju.

3. Bļaut, ka varas vīri izpārdevuši Latviju un vispār.... ? Atkal kārtējais "Aļļō, garaž!". Uzņēmumi, kurus varētu dēvēt par valsts uzņēmumiem pēc neatkarības atgūšanas - kopumā tomēr nu mazs procents no tā, ko varēja un joprojām var saukt par privāto sektoru. Tas, ka pirmajos gados valstij, un visiem kopumā, ar to naudiņu bija kā bija, un nācās visādi grozīties - tas pat miglainam ezītim skaidrs. Nav jau brīnums, ka varas pārstāvji ar valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem - reorganizēja, optimizēja, pārkārtoja, kādam citvalstniekam kontrolpaketes iešķieba.... Nu, dzīve zināmā mērā piespieda jel kā meklēt naudu, lai ieguldītu valstī, pensionāros utt.

Un ko tad privātais sektors? Ne jau valstsvīri izpārdeva Jūrmalas privātmājas citvalstu (ieskaitot Krievijas) pilsoņiem, ne jau valstsvīri izpārdeva pilsoņu privatizētos lauksaimniecības zemes gabalus tiem ārvalstniekiem. Privātpersonu ārzemniekiem aizpārdotā Latvijas daļa ir krrrrietni lielāka par to, valsts sektoru. Motivācija - ekonomiskā sliktā situācija valstī? Ārvalstnieki lielākas naudiņas varēja maksāt? Valsts politika piespieda tā rīkoties? Nu, paklusējiet mutautiņā. No kurienes valstij Lielās Naudas uzreiz pēc vienas politiskās sistēmas beigām, atdalīšanās no citas valstiskas struktūras? Ekonomiskās pārkārtošanās, ekonomikas sakārtošanas laikposmā? Kungi un dāmas, esiet takš reālisti. Nav bijusi vēlme, prasme un kas nu tur vēl, lai tiktu galā ar saviem īpašumiem; tie tika pārdoti par lielākām naudiņām, nekā Latvijā kāds tajā mirklī spēja dot, dzenoties pēc naudas kalna, paši vien to Latviju izpārdeva.  Tas nu tā, par margrietiņām.

4. Un šoreiz iesākumā tik jautājums. Vai gadījumā tie, kuri pēdējos gados aizgājuši pensijā un tagad pukst par mazu pensiju, nav tie, kuri savulaik parakstījās uz algām aploksnēs? Šoreiz tiešām tik jautājums, ne apgalvojums. Jo - tomēr mūsu iemaksas valsts budžetā.... Un visi tie, kuri, vadot savas kādas nebūt firmas, meklē iespējas apiet nodokļu maksāšanas? Nu, elementārā godīgumā, nevar prasīt kādu naudisku atdevi no valsts, ja neesi kaut pussantīmu tai valstij devis. Par sevi runājot - jā, es apzinos, ka man bija dzīves posms, kad pirku kontrabandas cigaretes neiebirdinot neko valsts kasē kaut kāda nodoklīša veidā. Te var atrast manus "iepukstus" tēmā. Bet es arī netaisu lielumlielu traģēdiju no tā, ka valsts man dod tik, cik dod. Es tai valstij iedevu tik, cik iedevu, un pretī tagad saņemu adekvāti tam, ko reiz iedevu.

5. Vēl drusku par izglītību. Zinu, ka par šo esmu jau izplūdusi iepriekš daudz un dikti dažādos rakursos. Bet - tik no vel viena aspekta. Labi, valsts institūcijas "bakstās" visādi, lai atrisinātu izglītības jautājumu. Gan veidojot skolas prasības, gan arī prasības bērnudārziem. Tomēr taču ir viens ne mazsvarīgs aspekts, ko vecāki droši var darīt paši, negaidot un neprasot no tā bērnudārza vai skolas. Piemēram? Nu, kaut vai atpazīt burtus, lasīt (kaut lēni), matemātiskās elementārās matemātiskās darbības - saskaitīšanu, atņemšanu 10 robežās - to visu taču var mamma un tētis. Lasīt taču visi māk, 1+1 saskaitīt arīdzan. Tik tas taču nozīmē pašiem ar to bērnu darboties. Slinkums, vai ne? Vienkāršāk visu "nogrūst" un skolotājiem, audzinātājiem. Es neko nesaku par bērnu vadāšanu uz kaut kādiem pulciņiem, kaut kādām citām nodarbībām, kuras tiešām paši vecāki nodrošināt nemāk. Bet elementāros lasīšanas un matemātikas pamatus nu var taču nodrošināt. Un pie viena pirkt bērnam grāmatas, nevis "hloroformēt" pie datora, un tikai pie datora.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru