svētdiena, 2017. gada 20. augusts

Ceļa jūtīs

1. Nezinu, kā man šodien veiksies. Vairāk, kā skaidrs, ka visu nepieciešamo interviju kvotu - 20 respondentus nesavākšu, jo ne jau katrā dzīvoklī vienmēr saka: "Okei, lūdzu". Bieži cilvēki vai nu nav mājās vai arī vienkārši negrib runāt savu iemeslu dēļ. Principā man jāsavāc 19, jo vienu dabūju vakar.
Cik ilgi izturēšu, tik mēģināšu turēt, jo jūtos daudz labāk, nekā vakar un ir vēlme darboties. Ja kas pietrūks, aizbraukšu rīt astes pievikt. Un tad jau varēs domāt tālāk. Vismaz tagad zinu, kur ir pietura no šosejas, ja man neizdodas tikt uz to autobusu, kas iebrauc pašos Vangažos un arī nokļūšana no šosejas līdz Vangažiem zināma. Vakar "izpīpēju" un tantuks puķu kioskā izskaidroja.
2. Pie viena - vakar vakarā pieteicās viens cilvis, kuram būs vajadzīga tulkošana no krievu valodas. Ceru, tur izvērtīsies abpusēji izdevīga sadarbība un viņš ar maniem tulkojumiem būs mierā.
3. Visai inteesanti, ka daži mani pēdējā laika raksti atzīmēti ar "jocīgs", kaut arī nebija domāti kā joku fabulas. Acīmredzot pateiktais kādam licies jocīgs, bet es pati nemaz neesmu pamanījusi, ka rakstu ko jocīgu. Tikai savu pasaules uztveri un notikumus tajā. Labi, ka mans izteiksmes veids liekas "jocīgs", nevis zem katras kritikas un ārā metams un lapu slēdzams. Patīkami, ka mani lasa un jel kādā veidā reaģē uz izlasīto.
4. Mīļā tauta, gaidiet vakaru vai rītdienas agru rītu (viss būs atkarīgs no noguruma pakāpes), kad būs atskaite par manu šodienas braucienu uz Vangažiem. Paldies dievam, braukāšana par brīvu. Ja nu nāksies vēl rītu braukt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru