Tiešām, rakstīts daudz par visu ko, tomēr palicis neizteikts. Pat piemirsies pateikt. Tagad pamēģināšu nedaudz papildināt nedaudz īsumā.
1. Par potēšanos runājot. Ir daudz un dažādu pošu, kuras mēs saņemam dzīves laikā pret dažādām saslimšanām. Un neviens netrako par to, ka tās saņemam jau no agras bērnības - pat teorētiski netiek trakots par cilvēktiesību aizskaršanu un katra indivīda brīvu izvēli potēties vai nee. Potes vajadzīgas un cauri, ejam un potējamies. Par pašreizējām vakcīnām pret Covid visi sašūmējušies, jo esot neizstrādātas un bīstamas. Informācijas par šo vakcīnu ir daudz un dažādā rakursā, var pat "apmaldīties" un apjukt. Tik rodas jautājums - vai vakcīnas, potes pret tām saslimšanām, kuras bija ļoti bīstamas agrākos gados, bija tik pat gadiem izstrādātas, kā pašreizējie bļauri to vēlētos?
Kad plosījās buboņu mēris, tīfs, tuberkuloze - slimības, kuras iztukšoja veselus reģionus, - vai kādam bija laiks gadiem strādāt pie medikamenta izstrādāšanas? Vajadzēja steidzīgi atrast līdzekli pret saslimšanu? Tā laika mediķi steidzās, gan jau ka arī kļūdījās. Net tomēr - cenšoties pielietot praksē katru iespēju, katru zāļu izstrādes pakāpi mediķi nonāca pie kā optimāla un rezultātu rosinošu. Un noteikti, varētu tā domāt, nu neizmantoja dzīvniekus, lai noteiktu katra jaunizveidotā medikamenta ietekmi uz cilvēku veselību. Tomēr pārāk atšķirīga fizioloģija un arī tas, ka zāles tika un tiek meklētas cilvēku nevis žurciņu, suņu, pērtiķu vai kādu tur vēl dzīvnieku ārstēšanai. Un tolaik neviens neuztraucās par to, ka zāles tiek dotas cilvēkiem, kaut kā saprata, kaut neapzinātā līmenī, ka tas ir vajadzīgs. Sanāca pat neapzināta mediķu un pārējo cilvēku sadarbošanās optimālu zāļu radīšanai. Ir tāda sajūta, ka cilvēki grib tikai izkliegties, nemaz negrib arī paši līdzdarboties medikamenta izstrādē. Medikamenta, kurš varētu palīdzēt ne tikai tagad un tūlīt, bet arī nākotnē.
2. Par netradicionalitāti runājot. Tas, ka šī netradicionalitāte ir kāds ģenētisks klikšķis, neviens nestrīdas. Un tas ir klikšķis katra individuālā skatījumā uz savu seksuālo dzīvi. Pārējās jomās viss ir vienādi, kā jau cilvēkiem klājas (drusku neveikls teikums, bet - nezinu, kā optimālāk izteikties, tomēr ceru, ka tapšu saprasta pareizi). Uz ielas, transportā, darbā u.c. publiskās, neitrālās vietās uz cilvēku skatoties taču neviens nesāk jau domās dalīt apkārtesošos tradicionālitātē un netradicionalitātē, ja vien paši šo īpatnību nesāk vicināt kā karogu situācijās, kurās tas pat nav vajadzīgs. Jo galu galā - kuram gājējam uz ielas, braucējam sabiedriskajā transportā u.c. sabiedriskās vietās interesē garāmgājēja, līdzbraucēja intīmā dzīve? Katrs aizņemts ar savu ceļa gājumu.
Un arī - katrs normāls netradicionālis apzinās savu identitāti un uzvedas vadoties no šīs apziņas. Galu galā - geji un lesbietes apzinās savu dabas doto ķermeni kaut arī ir no ierastā atšķirīgs gultas prieku redzējums, trans personas savu ķermeni pārkārtojot reālajām sajūtām, kas ir atšķirīgas no dabas dotā vizuālā noformējuma, arī "nebrauks auzās" un uzvedīsies, ģērbsies atbilstoši savai realitātei. Šie cilvēki tiešām dzīvo dzīvi saskaņā ar sevi un apkārtējo sabiedrību. Savukārt tie, kuri nu izteikti māžojas, nu tie..... Manuprāt tie, kuri kaut tikai ar saģērbjas pēc spoka - nu, kaut vai vīrietis, kurš sevi identificē kā vīrietis, pēkšņi labpatikā sāks vazāties pa ielām minibrunčos uz augstpapēžu kurpēs, jo tā, redziet, ir ērtāk un seksuālāk - lai nu nebrīnās, ka savā virzienā saņems visādus negatīvus epitetus. Tai pat laikā situācijā, kad skotus, arābus no Arābijas pussalas viņu tradicionālajā tērpā uztver normāli - viņi taču ir tie kas ir un tautas tradicionālie tērpi ir tradicionālie tērpi. Bet tos, kurus var droši nosaukt par spokiem un nepiederošiem pie tradicionālās vai netradicionālās jomas - vai tiešām viņi nesaprot savu idiotismu? Jebkura cilvēktiesību brīvība tomēr satur arī kādas robežas.... Un šiem "īpatņiem" - sūtīt ārstēties uz atbilstošu klīniku? Nezinu, vai tas ir ārstējams. Ja kaut teorētiski ārstējam - tad nu savu, atsevišķu nodaļu noteikti. Lai nedarītu pāri tiem, kuri ārstējas no kādas saslimšanas un jau tā cieš šīs slimības dēļ.
3. Vēl nedaudz par attiecību jomu. Nu nebrīnos, ka visos laikos ir bijusi (un laikam jau būs - par cik joprojām ir pieprasījums) prostitūcija. Gultas prieki bez saistībām. Lai nodalītu miesu no gara - laikam jau šāda motivācija. Ja ir mīlas objekts, meitene/sieviete, kuru nu laikam jau neklājas pēc piecām pazīšanās minūtēm/dienām vilkt gultā, tad gultas priekus var saņemt citur. Sevī sadalot - kura dvēselei, ilgstošam laika posmam, un kura tik miesai. Arī lieta, ar kuru jārēķinās, jāsaprot....
Tik nesaprotu izvarotājus. Kāpēc izvarot, ja ir iespējas sievieti dabūt gultā arī bez šāda, vardarbīga, paņēmiena. Nolīgt prostitūtu, "sagrozīt galvu" kādai citai....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru