Nedaudz gribu padomāt par šo notikumu katra cilvēka dzīvē.
Feisbukā tagad ir diezgan populārs viedoklis, ka tie cilvēki, kas savakcionējušies pret Covid 29 tuvāko divu gadu laikā nomirs. Interesanti, kāds pamatojums ir šim apgalvojumam. Gribas pajautāt - vai tiešām tie, kas šo viedokli atbalsta, ir gaišreģi un zina konkrēti kad kuram cilvēkam jāmirst?
Mēs visi taču reiz nomirsim. Kad nu kuram tas laiks būs pienācis. Ar tādiem pat panākumiem var apgalvot, ka dzīvot ir bīstami, jo mirsim mēs visi. Dzīve kā tāda ir bīstama - tā vienmēr beidzas ar nāvi. Tad ko - nedzimsim, nedzīvosim jo nomirsim tā kā tā?
Manuprāt, nav jābaidās no tā, ka reiz nomirsim. Kaulainā pie mums atnāks tad, kad nu būs pienācis tas laiks doties mūžībā. Vai vērts uztraukties?
Vienkārši ir jādzīvo dzīve, savas lietas jācenšas sakārtot tā, lai pēcnākamajiem nebūtu papildus liekas klapatas. Un vispār - brīdī, kad nomirstam, mūsu individuālie pārdzīvojumi u.tml. ir beigušies, pēcnākamajiem jāsadzīvo ar mūsu klātneesamību. Ne jau mums jāpārdzīvo, jāsamierinās ar mūsu neesamību šajā laika nogrieznī. Mēs kā tādi esam iztrūkums pēcnākamo dzīvē. Paši dziļi individuāli varam teorētiski nopūsties no cikla "Uff, tas nu ir beidzies, nu var izgulēties un atpūsties".
Skan drusku, maigi sakot, nehalo. Bet, ja par visu to aizdomājas, nemaz tik briesmīgi nav. Dzīve beidzas mums, ceļš ir beidzies, nu var atelsties, atpūsties. Pēctečiem ir jāsamierinās ar mūsu iztrūkumu viņu dzīvē, kura turpinās neatkarīgi no mūsu gribēšanas vai negribēšanas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru