pirmdiena, 2021. gada 23. augusts

Es neticu

Daudzi tagad internetā, dažādās tā vietnēs, ieskaitot feisbuku, cenšas holokaustam, Baltijas ceļam ieviest jaunu skanējumu aizmirstot to, ka šie apzīmējumi radušies kā apzīmējums kādam konkrētam notikumam pasaules vēsturē. Un tie tieši ar šādu kontekstu ir un paliek vēsturiskā nogrieznī. Patlaban vērojama tendence šo traktējumu izteikt kaut kā savādāk pieskaņojot esošajām realitātēm.

Manuprāt, tas pazemina vēstures retrospekciju, notikumu realitāti. Manuprāt, notiek nevēlēšanās izprast vēsturiskos notikumus, to ietekmi uz cilvēci. Vai arī izaugusi paaudze, kurai par vēsturi nospļauties, vēstures zināšanas aizvirzījušās kaut kur pieliekamā kambara dziļākos, slikti pieejamos nostūros.

Ja kādam ir vēlme ko mainīt esošajā realitātē, nevajag operēt ar vēstures faktiem, jāpiedāvā savs ceļš ar saviem ceļa stabiem. Lai tos uztvertu tā, kā tas ir domāts, nevis lai tauta parastā "mežģītu" smadzenes lai saprastu kurš konteksts ir kuriem notikumiem piemērojams. Pat vidusmēra domājošiem cilvēkiem šī notikumu gaita ir nepieņemama. 

Man nepatīk politiskie darbinieki, kuri savas ambīcijas un cenšanos tikt pie varas diezgan vāji maskē esošajos politiskajos un ekonomiskajos notikumos. Ar ielekšanu meinstrīmā tie ne pārāk ko iegūs. Tauta domājošā par tiem nebalsos, jo cenšanās tikt pie varas par katru cenu - lien laukā pa katru vīli. Šaubos vai kas mainīsies situācijā, kurā šie gludi runājošie tiks pie varas. Pirms vēlēšanām ir un būs bulciņas sološie izteikumi. Pēc vēlēšanām - bulciņas tiks pašiem populistiem, tautai parastai - kā vienmēr drupačas labākajā gadījumā. 

Ja kāds nav mierā ar esošo politisko sistēmu valstī un grib to nomainīt, tad nu ir jāpiedāvā konkrēts, perfekti izstrādāts cits politiskais modelis. Tāds, kuram piekristu domājošie un ne pārāk domājošie. Es te domāju lielā mērā par daudzu politisko partiju sistēmu. Lai ko reāli mainītu, kaut mūsu pašu zemītē, tīri teorētiski vismaz, no valdības ešelona "aizslaucīt" VISAS esošās partijas un savēlētu jaunas, ar jauniem, nezināmiem "spēlētājiem". Nav nozīmes tām partijām, kuru sastāvā parādās iepriekšējo gadu "spēlētāji", kuru darbības politiskajā lauciņā ir zināma un ne pārāk pozitīvā kontekstā.

Manuprāt, ja ir runa par vēlēšanām kā tādām, ir jāizstrādā jauni, varbūt pat stingrāki kritēriji piedāvājumam par ko balsot. Lai valdībā neiekļūtu tie, kas jau zināmā mērā ir "izgāzušies" esot pie varas. Jo nav nozīmes tam, ka vēlēšanas - zināmā mērā jaunas valdības ievēlēšana, kura patiesībā ir tikai to pašu vēžu pārkārtošana katliņā. Nu neticu tam, ka nākošajās vēlēšanās būtiski mainīsies Saeimas deputātu personāliju saraksts. Gan jau ka noteikti būs daudzi, kas jau gadiem sēž deputātu krēslā neatkarīgi no vēlēšanām. Nebalsošana, tukša konverta iemešana vēlēšanu urnā neko nepanāks - pie varas paliks varā esoši un tik ilgi, kamēr nenotiks normāla jaunu deputātu ievēlēšana. Valsts bez valdības ir tikai iespiedums kartē.

Un mani pie viena maigi sakot drusku kaitina tie bļāvēji, kuri spējīgi "nolikt" tos, kas dara (neatkarīgi no ieņemamā amata) vietā īsti nepiedāvājot neko. Kad šādiem bļāvējiem izdodas sakarīgi ieteikt pašiem sasparoties, apvienoties jaunā partijā un pārņemt varu vēlēšanu rezultātā - sākas "es jau neko", "es nemāku", "man nav zināšanu". Tad ko bļaustīties no cikla "kas būtu ja būtu"? Ir jēga ko izteikt, pabļaut tikai tajā gadījumā, ja kabatā ir stingrs redzējums situācijā, kurā "Es iekļūšu varas ešelonā un noteikti darīšu šādi". 

Var jau būt, ka maldos. Man var nepiekrist. Bet - tas ir redzējums uz doto mirkli. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru