Neatceros, vai ir bijis vai ne. Tomēr rakstu.
Mēs katrs piedzimstam un sākam runāt tajā valodā, kurā runā mūsu vecāki. Šo valodu tad arī dēvējam par dzimto valodu citas valodas apgūstot vēlākos gados. Tomēr - dzimtā valoda ne vienmēr sakrīt ar pasē ierakstīto tautību. Paskaidrošu kāpēc.
Pirmkārt jau tas, ka Latvija laiku lokos ir bijusi daudzu tautu "pārklājuma" teritorija. Sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Tā atrodas tirdzniecības ceļiem izdevīgā vietā. Pamatā te ir dzīvojušas baltu tautas, kuras laika gaitā ir kļuvušas par latviešiem baltu tautu apvienošanās ceļā - līvi, sēļi, kurši utt. Tātad - pēc noklusējuma pasē vajadzētu rakstīt kursis, sēlis, līvs u.c. latviešus kopumā veidojošo tautu. Tad vēl te ir ienākušu vācieši, poļi, zviedri, kriviči... un kas nu vēl. Un etniskā sajaukšanās ir normāls stāvoklis. Kurš tad no mums kas sevi identificē kā latvieti var droši teikt ka paaudžu paaudzēs ir tīrasiņu latvietis, baltu tautām viennozīmīgi piederošs? Katram nu noteikti rados ir cittautieši dažādās radniecības pakāpēs.
Tāpat lielā mērā ir arī ar tiem, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda neatkarīgi no tā, kas ierakstīts pasē. Krieviski var ar mums sarunāties krievs, baltkrievs, ukrainis u.c. kaut arī pasē ierakstīta ne krieviska tautība.
Tā pat - latviešu vai krievu valodā kā dzimtajā valodā ar mums var sarunāties mulats vai cilvēks ar izteikti negroidāliem vaibstiem un ādas krāsu. Te arī ir izskaidrojums - māte savulaik augstāko izglītību ieguvusi Maskavā, Patrisa Lumubas starptautiskajā universitātē (ja pareizi atceros šīs mācību iestādes nosaukumu) un tur satikusi un iemīlējusi kādu no Āfrikas valstu iedzīvotājiem vai arī afroamerikāni. Tiesa, mātei un tēvam pēc mācību iestādes absolvēšanas dzīves ceļi izrādījušies dažādi. Tas - par manas paaudzes cilvēkiem. Tagad, pēc neatkarības atgūšanas, pie mums arvien vairāk ierodas citas tautības, pat rases piederības cilvēki dažādu iemeslu vadīti, reizēm veido romantiskas un ne tikai romantiskas attiecības - attiecības, kuras pāraug ļoti nopietnās attiecībās. Šajās attiecībās dzimst bērni, kuri izglītības jomā reizēm ir ļoti bagāti - tiem ir vismaz divas dzimtās valodas, tie jau no bērnības iepazīst divas valodas, divas kultūrvides (ja vecāki ir savu kultūru mīloši un audzina bērnu divās kultūrās).
Tā ka pasē ierakstītai tautībai ļoti vairumā gadījumu tomēr ir politiskā pārliecība nevis konkrēta tautība. Un arī valodas lietojums vairumā gadījumu ir ērtības, politiskās pārliecības utt. rādītājs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru