Lasu internetā un nedaudz brīnos par dāmām, kuras popularizē visādas diētas svara samazināšanai. Nu, dažas varētu būt pat interesantas, vērā ņemamas ja nebūtu viens bet - katrai diētai komplektā nu noteikti jānāk arī kādām aktivitātēm. Ja tikai un vienīgi eksperimentēs ar pārtiku papildus nekādas aktivitātes neveicot, bet turpinot vārtīties uz dīvāna TV seriālus skatoties - nu nebūs rezultāta. Un reizēm jau pietiek ar aktivitāti mājas solī - uzkopšana ieskaitot grīdas beršanu, cita veida aktivitātēm mājās, un kur nu bez "pastaigas" pa veikaliem veicot nepieciešamos iepirkumus....
Man īpašu smīnu izraisa gavēņa sajaukšana ar badošanos. Nu nav gavēnis tad, ja izdomā pārtikt no svaiga gaisa un ūdens. Gavēnis ir tad, kad kādu laika periodu uzturā nelieto kādus pārtikas produktus. Kādus konkrēti, nu to var uzzināt pie mācītāja, vispār pie cilvēkiem, kuri ievēro šos cikliskos gavēņus. Badošanās jau ir tā, kuras laikā cilvēks pārtiek no svaiga gaisa un ūdens.
Un pie viena - domāt, ka pazaudēs svaru, ja pārstās ēst gaļu un sāks lietot uzturā tikai un vienīgi augu valsts produktus. Nu nesanāks. No gaļas cilvēki atsakās citu iemeslu dēļ, indiešiem tas jau ir reliģijas sastāvdaļa. Lai būtu lielāka skaidrība šajā jautājumā atliek dabā salīdzināt jebkuru gaļēdājdzīvnieku au zālēdāju. Nu, kaut vai lauvu un begemotu. Starpība redzama? Pie kam, begemotam ir praktiski visu laiku jāēd, lai iegūtu apmēram to pašu daudzumu organismam nepieciešamo vielu, kuras lauva iegūst reizīgos "uzlidojumos" kādam baram...
Vienkārši - nevajag gremot kā govij 25/7, ielīmēties uz dīvāna TV kastes priekšā uz tādu pat laika nogriezni. Vienkārši jāatrod laiks kaut tās pašas grīdas uzmazgāšanai vai stundu ilgai piecminūtei uz ielas stūra sarunā ar gadiem ilgi neredzētu draudzeni (pie kam pilnīgai laimei abām rokās pilns iepirkumu maisiņš). Nu, ir taču tik daudz visa kā, ko var aktīvi padarīt starp ēdienreizēm. Pat "stāvēšana" pie plīts gatavojot ģimenei maltīti. (Ha, un bieži ir pat tā, ka namamāte gatavojot ūber maltīti ir tā nogurusi, ka tad, kad beidzot ir tikts pie galda, īsti pat ēst vairs negribas - ne jau tādēļ, ka par daudz pagaršojusi ēdienu gatavošanas laikā, bet gan tāpēc, ka nu gatavošanas process aizņem laiku un arī slodze ir tomēr).
Nu, kaut kā tā. Ja vēl kas ienāks prātā....
Neesmu dāma, bet piekrītu, ka ēst vajag mazāk. Bija brīdis, kad svars man bija pa kādiem 10kg vairāk nekā tagad. Kaut kādā brīdī pateicu sev - vajag kaut ko darīt un sāku vienkārši mazāk ēst, piemēram, neēdu vakariņas... Tas deva rezultātus. Pašreiz gan ir aptuveni +2kg vairāk nekā es uzskaru par savu normālo svaru (pēc BMI indeksa), bet vienalga BMI ir normas robežās. Principā pa lielam ir jāatsakās no visādām bulciņām u.c. figņām. Paēdu no rīta, paēdi pusdienas, paēdi vakariņas un pietiek. Pa visu vēl kaut ko ēst nevajag. Ar gaļu ir tā, ka ēdu reti, jo vienkārši LV ēdieni ir jau sen kā apnikuši. Ļoti garšīgi ēdieni ir, piem. indiešiem, un bez gaļas. Tagad gan covidmurga laikā ar to pareizo ēšanu ir kā ir... :( Daudz kas aizklopēts, uz vietas nevar u.t.t.
AtbildētDzēstMan reiz ārsts teica - ēst var visu, tik saprātīgi. Neaizejot galējībās. Un nepārēsties ēdienreizēs tā, ka knapi var pakustēt. Man atkal ir kaut kā izdevis sabalansēt ēdienreizes tā, ka jau sakot no pēcpusdienas ēst vairs negribas, ja ko arī ieēdu, tad ko no augļiem vai dārzeņiem - ja vispār sagribas ko "uzkost".
AtbildētDzēst