Par izglītību jau esmu izteikusies arī agrāk. Šis būs nedaudz paplašināts skatījums ar dažiem "piesitieniem".
Katru gadu mācībām augstskolās piesakās daudzi pretendenti, daudziem arī izdodas iestāties un mācīties izvēlēto profesiju. Nu, kaut kā tā varētu nosaukt šo procesu. Tomēr še uzreiz rodas jautājums - cik no augstskolu beidzējiem dodas darba gaitās augstskolā apgūtajā profesijā? Savu radu, draugu, paziņu lokā nav pārāk daudz to, kas augstskolā apgūto, iegūto profesiju pielieto praksē - strādā apgūtajā profesijā.
Pie šādas notikumu gaitas - tad kāda jēga tērēti gadus un līdzekļus (un pilnīgi vienalga - privātos vai valsts) lai apgūtu profesiju, kurā vienalga netiks strādāts? Augstskolas diploms ķeksīša dēļ? Ka tik būtu diploms par augstāko izglītību, jo darba devējs to prasa? Bet darba devējam pēc noklusējuma vajadzīgs augstskolu beidzis speciālists darba devēja piedāvātajā vakancē.
Un pie viena - augstskolās ļoti bieži tiek uzņemti studenti vairāk kā nepieciešams praksē konkrētā profesijā. Viena no profesijām augstākās izglītības apguves jomā ir juristi. Tā ir ļoti populāra izglītība. Un bija populāra gan padomju laikos, ir populāra arī patlaban. Bet - raugoties uz to, cik daudz cilvēku iestājas augstskolās lai apgūtu šo nozari rodas jautājums - vai tiešām gandrīz vai katrs mūsu valsts iedzīvotājs ir jurists? jurisprudences tiešās profesijas nav tik daudz, esošajos, "aizņemtajos" amatos brīvu amata vietu nav nemaz tik daudz. Nu nav tur tik liela kadru mainība, lai rastos katru gadu n-desmit jaunu darba vietu profesijā. Labi, ir vēl arī citas profesijas, kurās var praksē pielietot juridiskās zināšanas nosacīti "pievelkot" amatu augstskolā apgūtajai profesijai. Piemēram, sekretāri, kadru daļas speciālisti, darba devēji (gan valsts iestāžu darbinieki, gan privātie uzņēmēji). Praksē esmu pārbaudījusi, zinu. Esmu ilgus gadus nostrādājusi par sekretāri - lietvedi. Un zinu, cik darba praksē bija noderīgas augstskolā apgūtās juridiskās zināšanas. Bet - arī "piekārtotās" profesijas, kurās juridiskās zināšanas ir būtiskas, - to arī nav tik daudz, lai katru gadu sagatavotu juristus tik daudzskaitlīgi. Juristu "pārprodukcija" ir acīmredzama.
Nākošā augstākās izglītības joma, par kuru vēlos nedaudz parunāt, ir Mākslas akadēmijas augstākā izglītība.
Katru gadu šajā augstskolā dažādos augstākās izglītības līmeņos iestājas ne jau viens, divi ar māksliniecisko talantu apveltīti jaunieši. Bet cik no tiem tiešām ir talanti ar lielo burtu? Daudzi no minētajā augstskolā studējošajiem rada darbus, kurus par mākslu nosaukt var visai nosacīti. Darba vizuālais noformējums - nu, tādus var uzzīmēt bērns bez jebkādas mākslinieciskās izglītības. Piemēram, tas pats Brekte, kuru tagad ļoti apspriež masu medijos. Viņa zīmējumi uz skolas ugunsmūra - par ko viņam samaksāta alga par paveikto? Ja cilvēks centies atkārtot bērnu zīmējumus no mācību grāmatās saskatītajiem bērnu "komentāriem" par mācību materiālu - nu noteikti būtu lētāk un interesantāk, ja pašiem bērniem ļautu šo darba virsmu apzīmēt. Šāds ieguvums būtu pozitīvi vairāk vērtējams. Padomājiet - bērniem "funs" no tā, ka viņi drīkst izpausties, neviens viņus nebar, arī garāmgājējiem tiktu stūrītis prieka - bērnu prieks un azarts ir ļoti lipīgi. Arī līdzekļi naudas izteiksmē ietaupītos.
Protams, mākslas izglītība ir scenogrāfu, modes dizaineru u.c. ar zīmuli, otu saistīto profesiju nepieciešamība. Un tomēr - arī šajās jomās brīvas darba vietas atrodas ne jau katru gadu. Un, ja parādās, tad tās saņem ne jau viduvējība. Tiek izvēlēti labākie. Kur lai liekas pārējie? Nu, kārtējā pārprodukcija.
Tā pat jautājums - cik cilvēku augstskolās apgūst ekonomiku, biznesa zinības? Un cik no šiem, profesionālās iemaņas apguvušajiem, darbojas jomā, kuru apguvuši augstskolā? Man nav informācijas par šo jautājumu.
Tāpat man nav īsti skaidrs cik no Mūzikas akadēmijas absolventiem praktiski darbojas mūzikas vai ar to saistītajās jomās. Par Lauksaimniecības augstskolu man vispār man nav nekādas informācijas. Vai tā joprojām pastāv? Ja jā, tad cik tās absolventu darbojas lauksaimniecībā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru