Tiešām, kaut kas par kautko. Un, laikam jau sanāks par dažādām tēmām.
1. Ir nožēlojamas Krievijas pērno gadu noPELNIEM bagātās skatuves zvaigznes, kuras nemāk cieņpilni novecot. Mani aizkaitina, laikam jau tāpat, kā daudzus Krievijas iedzīvotājus, tās estrādes un teātra dīvas, kuras, nesot uz pleciem nu ļoti daudzus mūža gadus, tā vietā, lai ar godu "iznestu" savu vecuma gadskaitli, tērē milzu summas plastikai, kura tās padara krietni jaunākas. Nu, neizskatās labi, ir pat nu ļoti nožēlojami. Tā pati Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs - nu, tās plastikas uz sejas kaut drusciņ padarīs sejas jaunākas, bet gadus "nenoraks". Ķermenis kā tāds nemelo, tas sen jau apzinās, ka vairs nav un arī nebūs 18padsmit. Man lielāku cieņu un pozitīvu apbrīnu izraisīs sirma māmuļa, kura nebaidīsies uzrāpties augstā kokā lai no tā nonestu lejā nobijušos kaķēnu.
2. Ja atskaties uz kaimiņu Ješku vai Anniņu ar prieku, viņu vizuālais noformējums atstājis pozitīvas emocijas, vai ir svarīgi, ka kādam no viņiem mugurā tērps ar pērnā gadsimta 30to gadu tendencēm, nevis 90to gadu tendencēm? Pie viena - dažas to garo brunci "aiznes" garām ar tādu skaistu eleganci un pašcieņu, ka prieks atskatīties, kurpretī daža laba minibruncī slāj kā pārēdies begemots uz paģirām.
3. Tērpu modes dizaineru pasaulē nu noteikti ir saradies apmēram kā pārpildītā varžu dīķī. Lai man piedod lasītāji šo nostāju, bet nu iespaids ir tāds. Kopīgiem spēkiem šie cilvēki "cepj" jaunāko modi katram gadam, katrai gadalaika sezonai. Un - vājprāts, cik daudz un ātri viņu uztverē mainās tā mode. Un laikam jau piemirsies tas, ka viņu modeļtērpus lietošanai iegādājas uzreiz un tūlīt tik neliels, ar ekstra modi apsēsts, cilvēku skaits. Vairums cilvēku apģērbu iegādājas ne jau primāri tādēļ, ka ūbermoderns. Tādēļ, ka nepieciešamība. Un seko primāri ne jau modes tendencēm, bet gan praktiskumam - cena, atbilstošs izmērs, kvalitāte un ērtība. Un arī - kopskats spogulī. Viss. Vai moderns? Modernums aiziet kurā tur plānā.
Savā ziņā - visas modes skates var nu apskatīt, atrast varbūt kādu "praktiskā pielietojuma punktiņu". Tas, par "normālām" modes skatēm, kuras var uztvert kā sava veida ieteikumus vizuālā tēla noformēšanai. Tad ko darīt ar Nepieradināto modi? Tajā nesaskatu nekādu pielietojumu - ne mākslas augsto lidojumu, ne kaut daļēju praktisko pielietojumu. Manuprāt, Nepieradinātā mode vispār ir kaut kas tik ļoti šauram un ļoti specifiskam cilvēku lokam, ka nu nav jēgas to "iznest" publiskā telpā apspriešanai. Manuprāt, daudzi nesapratīs un nepieņems.
4. Diemžēl Brektes "gleznojumam" uz skolas sienas - ja jau viņš uzskata, ka cilvēki viņu nesaprot un nenovērtē, tad nu lai stāv par tulku pie sava "gleznojuma" un 24/7 skaidro publikai pausto domu. Varbūt tad ir cerības, ka varbūt tiks saprasts. Ar uzsvaru uz VARBŪT. Pretējā gadījumā nav ko taisīt PIAR'u ar nekvalitatīvu darbu. Pie viena ir jāsaprot, ka šāda tipa vieta gleznojumam nav izstāžu zāle, kurā skatītājam ir laiks katru darbu sīkāk pētīt un meklēt visas apslēptās un neapslēptās jēgas. Publiskā telpā, kurā notiek nepārtraukta kustība, skatītājam nu noteikti nav laika stundām stāvēt un meklēt kādā klecerējumā visvisādas jēgas. Darbam, manuprāt, jābūt pietiekami skaidram un ātri uztveramam.
5. Vai kāds man izskaidros, kāda jēga ir no n-tajiem politiķu miesasragiem? Politiķus, ja vien kādam tiešām ir nobriedusi velme, aizsaulē aizsūta neatkarīgi no tā, ka tie "gorillas" tur blakus ir. Skaļākais šāds gadījums ir letālais šāviens Dalasā, uz prezidentu Kenediju vērsts. Toreiz jau noskaidrojās, ka no tiem miesasargiem labuma nekāda.
Vispār, jau ik pa brīdim medijos parādās ziņas par kādiem visai letāliem negadījumiem, kuros miesasargi bijuši klāt situācijā, kurā no tiem jēgas nekādas - apsargājamais objekts zaudējis dzīvību. Tad jājautā - vai vajag vispār? Un no kā baidās politiķi, biznesmeņi, kuri šos sargus nolīgst? Galu galā, arī cilvēks parastais teorētiski pakļauts zināmam riskam aiziet bojā uz ielas... Nu, kaut kā tā.
6. Ja tā padomā - visa cīņa ar alkoholismu, narkomāniju laikam jau ir bezjēdzīga. Tāda sajūta, ka kāds "uzvārās" ar šo cīņu, un tikai. Savā ziņā šajā jautājumā - būs aitas, būs cirpēji. Un tikai. Labāk visus līdzekļus, kuri tiek izlietoti, lai apturētu narkotisko vielu nelegālību, vajadzētu izmantot tautas parastās izglītošanā, narkomānu, alkoholiķu ārstēšanā (pie kam neaizliedzot narkotiku lietošanu, skatoties lojāli uz alkoholiķiem). Pie viena plānveidīgi veikt darbības alkoholismu, narkomāniju izraisošo faktoru likvidācijā. Galu galā, var droši uzskatīt, ka alkoholisms, narkomānija ir saslimšana. Un arī - še piespiedu līdzekļi, manuprāt, ir bezspēcīgi. Vispār, kā jebkurā saslimšanā. Ja cilvēks pats negribēs izārstēties, nekādi piespiedu līdzekļi nepalīdzēs.
7. Vispār, man liekas, laikam jau situācijā, kurā pasaules valstīs kādu preču tirdzniecība ir aizliegta - nu, te vajadzētu pārskatīt formulējumu kas ir prece. Pie viena atļaut visa veida preču (pārtikas, saimniecības u.c.u.tml.) ievešanu katrā konkrētā valstī. Kontrabandistu kā tādu skaits saruktu pakalpojuma kā tāda nevajadzības dēļ.
Cilvēku tirdzniecība jau ir cits jautājums. Ja pareizi esmu sapratusi pasaules nostājas tendences, oficiāli tas ir juridiski diezgan bargi sodāms notikums. Bet pat šajā gadījumā tas ir diskutabls jēdziens. Galu galā - līgavas mantojums arī ir sava vieda pirkuma akts, kurā līgavas radi nopērk vīru jaunavai. Vai daudzās tautās - vīrietim kaut kas mantisks jānodod līgavas radiem, lai saņemtu tiesības laulībai ar izvelēto jaunavu. Arī cilvēku tirdzniecība, parakstīta ar tautas tradīcijām.
Vienkārši, viela nedaudz pārdomāt.
Es neapgalvoju, ka manis teiktais ir absolūta un negrozāma taisnība, pasarg, dies'. Tik šobrīdējs viedoklis; lietu, vietu, notikumu redzējums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru