Es šajā gadījumā par sievietēm-karavīrēm.
Domāju, kungi man piekritīs - nu nav kaujaslauks vieta sievietei. Nē, nesaku, ka sieviete nevar pacelt zobenu. Bet gan jau ka tikai tajā gadījumā, kad izvēle necelt to zobenu rada ko nejaukāku par zobena pacelšanu. Piemēram? Piemēram, pamēģiniet mātes klātbūtnē apdraudēt viņas bērnu. Pamēģināt jau var, bet neiesaku.
Visos laikos karadarbība ir bijusi vīriešu kolektīvais pasākums. Ir bijušas, joprojām ir situācijas, kad vīrieši ir ilglaicīgi prom no mājām, no daudzām dabiskām dzīves norisēm, no kurām sekss elementārais kā fizioloģisks pasākums starp vīrieti un sievieti izpaliek. Labi, kaujas darbības laikā ir kaušanās. Bet kauju starplaikos? Hormoni ir un paliek hormoni it īpaši, ja karavīru pamatmasa - jauni cilvēki, kuriem hormonu darbība šajā jautājumā ir daudz aktīvāka nekā cilvēkam vecumā aiz pusgadsimta. Un mani nu nebūt nepārsteidz nostāsti par to, ka kaut kur atpūtā dislocēto vienību karavīri "meitās uz ciemu piestaigājuši". Daba ir daba, ar ideju dabu neuzveiksi.
Par sievietēm Krievjas impērijas armijas sastāvā 19.gadsimtā kaut ko manīju YouTube kādā klipiņā. Lai ko konkrētu še ielinkotu, bikuci jāpameklējas. Neliels slinkums. Bet atceros noteikti, ka tie bija reizīgi gadījumi, no normas izlecoši un piedevām - iz muižniecības slāņa sievietes bija. Un muižniecības slānim Krievijas armijā bija diezgan daudz visādu privilēģiju. Nesākšu tās "ķidāt", var tālu no tēmas aiziet.
Vispār, ne jau velti armijām apgādes pajūgos sekoja ne tikai militārais inventārs, pārtika karotājiem. Gan jau ka tajos pajūgos vizinājās armijai līdzi prostitūtas. Šim, dabiskajam, "notikumam".
Vispār, visā pasaulē sievietes-karavīres armijā bija nu ļots izlēciens no normas. Bet to visu apgrieza kājām gaisā Otrais pasaules karš. It īpaši sākot ar Vācijas iebrukumu PSRS. Netiek slēpts tas fakts, ka sākoties militārajām darbībām PSRS teritorijā daudzas Krievijas sievietes ar neslēptu devu idejiskuma devās karot pret vācu iebrucējiem. Neko nesaku par mediķēm, kuras tika iesauktas darbam hospitāļos, citādās medicīniskās struktūrvienībās darbam ar ievainotajiem. Vispār par sievietēm medicīnas iestādēs. Runāju par tām, kuras ņēma rokās šauteni un gāja šaut.
Un loģiski, ka radās problēmas. Vispirms - armijas apgāde ar viskautko armijai nepieciešamo izrēķināta uz to, ka armijā ir karotāji-vīrieši. Līdz ar to sieviešu individuālās higiēnas nepieciešamības nebija ierēķinātas. Plus pie visa - kaut vai nelielā kaujas vienībā n-desmit vīriešu; te pēkšņi uzrodas Sieviete, kura šajā vienībā ar kaut ko reālu aizņemta. Kādas sajūtas var pārņemt vīrieti, kurš jau krietnu laiku mammu nav redzējis, par citām sievietēm nemaz nerunājot? Nu noteikti ne idejiska ekstāze. Un "izbadējušos" vīriešu uzmanību izpelnījās pat vispelēkākās pelītes. Nav brīnums, ka šādā situācijā izveidojās tā sauktais ppž (Походно полевая жена - karalauka pārgājiena sieva) - karavīres "piestrīķējās" virsniekiem lai kā nebūt atvairītu zaldātiņu kārības. Tikai vēlāk izveidojās atsevišķas karaspēka vienības, kurās jau bija tikai sievietes. Arī visa pārējā apgādē jau sāka ņemt vērā dienējošo sieviešu organismu īpatnības.
Un mani nepavisam nepārsteidz 'aizmugures" sieviešu pēckara attieksme pret Otrajā pasaules karā karojošām sievietēm. Viņas zināja, uz ko "parakstījās". Ideja un mierlaiks nav ekstremāls kaujaslauks. Ideju jau reizēm vajag katram, bet - vai tad normāls, vesels vīrietis idejas vārdā "sies mezglu" ar domu - es to darīšu pēc kara? Hopsā, kurš grib veselības problēmas? Piespiedu atturēšanās rada "hormonu nobīdes" kādās citās jomās un nav zināms, kā šī nobīde izpaudīsies. Katrā gadījumā, diezin' vai kas jauks no tā sanāks.
Jau runājot par pēckara situāciju. Jā, ir zināms, ka Izraēlā karaklausības obligātumam pakļautas arī sievietes, ir zināms, ka ASV un daudzās citās valstīs armijā dien sievietes. Bet nu jau tas ir civilizēti sabalansēts apgādē, nodrošinājumā; nav dzirdēts, ka kaut kur ir nu tik ekstremāli kara apstākļi, ka abu dzimumu karotājiem neatrodas normāls laiks arī normālos apstākļos ar saviem hormoniem tikt galā. Un pie visa - ja ne Izraēlas obligātums, tad visur citur sievietes militārajā dienestā tomēr ir izņēmums no normas. Sievietei piestāv gaisīga kleita maija vējelī nevis kirzas zābaki ierakumu dubļos.
Un drusku nobeigumā. Un varbūt par līdztiesību runājot.
Nu tomēr līdztiesības vārdā jāķeras pie kaut kā tāda, kas tiešām nav sieviešu daļa. Es nerunāju par neitrālām profesijām, piemēram IT speciālisti, kuru darba apmaksa - kāda tur starpība vīrietis vai sieviete, galvenais ka abi tiek galā un par darbu saņem vienādu samaksu. Bet... Nu, vajag tomēr filtrēt. Un izvairīties no padomiskā brīvprātīgi obligātā varbūt.
Ceru, ka ne pārāk aizviņķelējos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru