Franču filma ar Pjēru Rišāru vienā no galvenajām lomām. 1976.gads, pozicionēta kā komēdija. Skatījos un joprojām pārskatu krievu tulkojumā. Nu, pārvaldu šo svešvalodu tā, ka uztveru visu normāli. Ar citām svešvalodām ir problēmas.
Un, manā uztverē, filmā galvenais nav tēva un dēla attiecības, nav par mazu, izlutinātu puiku, kura ļoti situētajiem vecākiem nav laika priekš bērna, no kura abi atpērkas ar dārgām rotaļlietām, nav par to, kā žurnālists, pašam to īpaši nevēloties, nonāk ģimenē, kurā ir saviņķelējušās savstarpējās attiecības.
Filmā viena sīka epizode pasaka visu filmas būtību. Atcerieties? Uzņēmuma darbinieks ierodas pie uzņēmuma īpašnieka kādu jautājumu noregulēt. Darba jautājumu. Un īpašnieks liek tam darbiniekam bikses novilkt. Darbinieks tā arī izdara pēc neilgas stīvēšanās. Un tad seko:
" - Kāpēc jūs bikses novilkāt?
- Jūs likāt...
- Kurš tad ir briesmonis - tas, kurš deva nejauku norādījumu, vai tas, kurš to nejauko norādījumu realizēja praksē?"
(Neņemos apgalvot, ka citāts ir īpaši precīzs, bet doma tāda tiešām...)
Būtībā filma pasaka to, par ko es te, blogā, daudz un dikti esmu visādos veidos izvāvuļojusies. Daudz lielāka, pat pamata, atbildība par jebkādām norisēm mājās, pilsētā, valstī utt. eskalējoši ir nevis tam, kurš deva rīkojumu, bet tiem, kuri to rīkojumu izpildīja.
Vajag vēl kādu dzīvu piemēru? Ja es te ierakstīšu ar nolūku "iekustināt tautu", ka maniem lasītājiem obligāti jāsēž bērzu zaros un jākurkst kā vardēm - kurš būs galīgi "čau": es, kura to ideju "pasvieda", vai tie, kuri salīdīs bērzos un kurkstēs?
Iesaku, vērts noskatīties. Gads, kurā tā filma uz ekrāniem parādījās - mazsvarīgs lielums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru