Šoreiz nedaudz izplūdīšu par "ragu likšanu" ģimenē kā tādu. Var jau būt, ka kur iepriekš ko iz tēmas esmu izteikusies, ja tā, komentārā padodiet linku atmiņas atsvaidzināšanai.
Vēlme ir izpausties par to situāciju, kad tandēmā vīrs-sieva kāds no šī tandēma (un varbūt abi divi) "vazājas pa svešām gultām", t.i. ir arī mīļākā/mīļākais. Vai arī - "sporta pēc", ne obligāti esot precēta cilvēka statusā, maina tos seksa partnerus uz nebēdu un konsekventi. Ir dzirdēts, ka vīrieši šos gājienus ģimenē mēģina attaisnot no cikla "Vīrieši tādi ir, vīrieši ir mednieki". Vai sāņlēcienā esošās sievietes "Es to daru tāpēc, ka viņš...".
Nu nav korekti šādi iepriekšminētie apgalvojumi. Visupirms jau sānlēcienā katrs ielec tāpēc, ka pats grib. Ārējos iemeslus "aiz matiem" pievelkot. Nu ir tādi vīrieši un tādas sievietes, kuriem tie hormoni visur kur pa priekšu skrien. Kuriem "niez un gribas" daudz un dikti, tik ļoti, ka ar vienu partneri ir izteikti par maz, lai tiktu galā ar tām iegribām.
Tik no mana metrs ar kepku skatupunkta - ja ir izteikta vēlme 100 un 5 reizes neilgā laika periodā mainīt tos partnerus, tad vai ir vērts uzņemties jel kādu atbildību un veidot ģimeni? Var lēkāt no gultas gultā nevienu nesapinot pa ceļam. Jo, un piekritīsiet, kuram dvēselē kaut nedaudz nekremt, ka "otra pusīte" pa citām gultām nepārtraukti dzīvojas? Aprēķina laulības, kurās no ģimenes reāli ir tikai "zīmogs pasē"? Laulības fikcija? Kādas mantiskas problēmas, ja šāda tik uz papīra eksistējoša laulība tiks šķirta? WTF, vai tiešām tāda gaistoša vērtība kā manta ir svarīgāka par morālo neatkarību un mieru dvēselē?
Nu, manuprāt, šādiem "lēkātājiem" nu nevajag to ģimeni veidot, esiet tad nu "brīvā lidojumā", esiet godīgi pret sevi un apkārtējiem. Ģimenē ir bērni? Atbildība par bērniem jau ir cits jautājums, bet - rūpes par bērnu nu nekādi nenozīmē to, ka mammai un tētim nepārtraukti vienam otru jāsāpina ar sāņlēcieniem, mīļāko esamību. Vecākiem nu noteikti nav obligāti jādzīvo kopā, lai piedalītos bērna augšanas un pilnveidošanās procesā, bērna dzīvē.
Apprecējās tāpēc, ka bērns "pieteicās"? Ups. Laulība "iekrišanas" dēļ nu noteikti nav uz ilgu laiku. Garantēta kopdzīves un laulības izbeigšanās pēc relatīvi neilga laika. Un šajā gadījumā, tiesa, ne vienmēr vecāki ir no "brīvajiem lidotājiem". Vismaz vienam no šādi "iestūrējušiem" laulībā šis process ir uzspiests pasākums, nevis brīva izvēle. Un uzspiediens iedarbojas uz neilgu laiku....
Teikt, ka agrāk karaļi un karalienes precējās aprēķinu vadīti? Nevis skaistu emociju un nodomu vadīti, bet tāpēc, ka bija kāds politisks žests? Tas tiesa, bet te spēkā "Gribu gan bulciņu apēst, gan uz mīksta dīvāna pasēdēt". Pārbaudījums ar varu, tā teikt. Ir nu zināmi, nenoklusēti šo kronēto personu visādi brīvā laika "brīvie lidojumi"' Un kas no tā reāli vinnējis? Pa manam, tik nesmukumi vien...
Ja kas, Hruščovs, kurš kādu laiku bija PSRS līderis pēc Staļina nāves, ar savu kundzi juridiski attiecības noformēja tikai laiciņu pēc tam, kad tika "nobīdīts" no amata. Tas tā, interesantam faktam.
Nē, es neesmu pirkstu kratoša un moralizējoša kundzīte. Katram ir sava dzīvesveida izvēle. Bet dzīve ģimenē un "brīvais lidojums" ir divi ļoti dažādi dzīves stili, kurus nav korekti jaukt. Jūsu sieva/vīrs nav jūsu mamma/tētis. Un ir divi dažādi skatieni uz jūsu izdarībām. Apprecēties un pēc tam "es vēl neesmu iztrakojies/jusies!". Tad kāda kaktusa pēc precēties? Tikai tā "tusiņa" dēļ? Stulbings. Ģimeni lūdzu pēc tam, kad tā iztrakošanās ir notikusi. Kādam tā trakošana ievelkas mūža garumā? Nu tad jāiztiek bez laulības mūža garumā.
Tas nu tā, īsumā. Ņemiet par labu, ceru, ka ne pārāk saviņķelēti sanācis un man ir izdevies domu izteikt saprotami.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru