svētdiena, 2025. gada 7. septembris

Tā, līgani svētdienas dienā

Pa lapas "aizmuguri" skatoties lasījumu statistiku pārlasu arī tos rakstus, kuri parādās lasījumu statistikā. Pēdējā laikā top lasīti daudzi jau krietni paveci raksti. Pašai arī interesanti pārlasīt to, ko nu esmu sarakstījusi pirms gadiem padsmit. Ar visiem tālaika komentāriem.

Pašai "Hm, un to es tad sarakstīju?". Un svētīgi palasīt komentārus, kuri tolaik bija izteikti anonīmi. Rakstīti krietni pirms es "piegriezu skābekli" anonīmajai komentēšanai. Raksti paši - nu, šobrīd es laikam ko tādu maz rakstītu, mana toreizējā reakcija uz komentāriem - kaut kā ne vienmēr bija sapratne par to, ka bieži tiek teiktas pareizas lietas, es laikam mazāk piedomāju, vairāk spirinājos nedomājot. Bet pašai interesanti paskatīties uz sevi caur laika prizmu un konstruktīvi.

Nē, nedzēsīšu ārā. Reiz jau izteicos, ka neatsakos no saviem vecākajiem rakstiem. Galu galā, pagātne ir tāda, kāda nu sanākusi. Pie viena - nedrīkst atteikties no pagātnes, lai nepazaudētu nākotni. Patosīgi skan? Var jau būt, bet kaut kā citādi šobrīd neformulējas.

Pie viena, kaut kā nesaprotu tos, kuri "Ko nu es vairs, man to gadu tik ļoti daudz, dzīve nodzīvota" vai ko nu šajā ciklā. Tādiem man vienmēr gribas iedot striķi un ziepes. Lai beidz čīkstēt. Nodzīvotie gadi ir uzkrātā pieredze, kuru var papildināt ar jebko un jebkurā vecumā. Tas, ka kādi gadi uzkrājušies, nu nekādi nenozīmē, ka "jānorakstās". Vienmēr var atrast kādas darbošanās lietas, ar kurām laiku un dzīvi piepildīt. Tik jāsaskaņo viss ar savām iespējām un spējām. Kur problēma? Kaut filmu noskatīties, kādu grāmatu izlasīt? Nu, kaut ka tā.

Un. Pēc vakardienas izstaigas pasākuma Baltā nakts 2025 ietvaros tāda kaut kāda gurdme. Un ne paģiras noteikti. Vienkārši muskuļu sagurums, ķermeņa vispārējs sagurums neliels. Jo praktiski visu laiku "uz kājām", jauki iespaidi. Nekādas nožēlas, tikai papildinājums iegūtai gara bagāžai. 

Labi, pietiks šodienas labsajūtai. Var jau būt, ka sanācis kaut kā virspusēji. Neņemiet ļaunā, visu laiku jau nevar visu dikti nopietni runāt, kādreiz vienkārši tāpat jāpamurrā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru