20.septembrī rakstīju par savu saskarsmi ar vienu īpatni vietnē Facebook. Par līdzīga rakstura "pasākumiem" internetvidē pirms jau esmu rakstījusi vēl vismaz pāris reizes. Jā, bija lustīgi, manā izpratnē, pavadīts laiciņš pirms gulētiešanas. Šoreiz drusku plašāk izteikšos.
Man vispār diezgan bieži internetvidē pieklauvē ar draudzības aicinājumiem tādi personāži, par kuru godīgumu, teiksim tā, ir pasmagas šaubas. Pirmās jau rodas papētot aicinātāja profilu, lai saprastu, kas tad ir tas cilvēks, kurš piedāvā draudzību. Jau iepriekš esmu teikusi, kādiem punktiem pievēršu uzmanību pētot aicinātājpersonas profilu. Reizēm apstiprinu draudzību, reizēm nē. Ir gadījumi, kad pēc kāda laiciņa kādu personāžu "atdraugoju". Jo reizēm apnicis "balasts" draugu listē. Reizēm apnikusi kāda saruna ar personāžu, tādēļ kaut kā "atdraugojas".
Vispār, diezgan bieži apstiprinu kādus personāžus, kuri liekas tādi šaubīgi. Intereses pēc no cikla "Kas būs tālāk? Kā šis personāžs izpaudīsies?' ar zināmām aizdomām uz lustīgu kaut pusstundu. Tobiš, ja pētot aicinātāja profilu rodas aizdomas par to, ka viņš ir bots vai nigērietis, kurš taustās pēc vieglas naudas. Un pamazām, visā tā jautrībā ar Karlsona metožu zināmu pielietojumu, izveidojusies zināma likumsakarība saskarsmē (tas personāžs, par kuru rakstīju 20.septembrī, bija izņēmums no normas jo sarunu uzsāka krievu valodā ar vēlmi no manis krievu valodu mācīties, jo laikam domāja, ka man būs patīkami).
Ar to likumsakarību saskarsmē ir tā, ka radies iespaids, ka tie aicinātāji, par spīti it kā dažādiem profilā uzrādītiem vārdiem un bildēm, ir praktiski viens un tas pats cilvēks vai arī savstarpēji tuvu pazīstamu cilvēku grupa. Jo sarunas uzsākumā praktiski viena un tā pati jautājumu grupa: "Cik tavā pilsētā ir pulkstenis tagad?", "Vai tu jau paēdi pusdienas un ko ēd?", "Kā tu jūties pašlaik?" un vēl daži ciklā, kuriem pievienojas "Vai labi gulēji pa nakti, izgulējies?" no to puses, kuriem ar viena vakara manu presingu īsti nav pieticis.
Cik nu mana saprašana, šādus jautājumus galīgi nekādi neuzdod pavisam svešam cilvēkam, kuru zini labi ja tikai no nejauši ieraudzītas bildītes internetā. Pat ļoti tuvi cilvēki šādus jautājumus viens otram neuzdod, ja nu vienīgi jautājuma pamatā ir priekšvēstures kontekstā pamatots iemesls.
Reizēm es šiem keksiem atbildu diezgan strupi no cikla "Kāpēc jautā par to, vai esmu ēdusi? Tev vajag pilno ēdienkarti un vispār sarakstiņu ar dienas režīmu ēšanas jautājumos?". Ja gribas bikuci pajautroties, bet īsti nav garastāvokļa. Bet, ja man garīgais ir puslīdz, tad "Tavs jautājums ir aicinājums tūlīt un tagad iet uz restorānu un gatavību apmaksāt pusdienas/vakariņas tur?", kam seko vismaz divdesmit minūšu ilga visāda spirināšanās un mēģinājums rast motivāciju personāža jautājumam. Kuras izskaņa reizēm ir:
"- Es gribēju būt pieklājīgs...
- Tu nebiji pieklājīgs.
- Es nezinu, ko pajautāt.
- Tad nejautā. Un vispār, ir jau vēls, eju gulēt. Ar labu nakti."
Nu, oma uzlabojusies, pēc šīs kukū sarunas kaut kā citas, tobrīd sadarāmas lietas kaut kā raitāk nokārtojas. Toties personāžs "atšujies" un ļoti reti "pieklauvē" nākamajā dienā ar savu "Vai labi gulēji, dārgā?". Jautājuma rezultātā personāžam atkal nākas "līst caur adatas aci" manu karlsonisko jautājumu dēļ. Galarezultātā no keksa puses "Tu esi rupja pret mani" situācijā, kad no manis neviena rupja vārda, tik mani jautājumi, kas viņu iedzinuši strupceļā. Un man iestājas zināms atvieglojuma "uff!", jo personāžs retirējas pats un varu iztikt bez "Tu man esi apnicis un garlaicīgs, lūdzu vairs netraucē mani".
Zinu, ka esmu nejauka un slikti rīkojos. Bet ir grūti sev atņemt mazo prieciņu pajandelēt/paironizēt šaubīgus personāžus. Esmu pajautrojusies un atņēmusi laiku personāžam, kura nolūki jau iesākumā nelikās kaut kā pareizi...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru