Vispirms mājās atbraukusi ielīdu dušā, un tik tad ar bildēm un iespaidiem kārtoties. Diena nu ļoti karsta un saulaina.
Kā ierasts, tikāmies 11.00. Šoreiz 24.autobusa galapunktā Mangaļsalā. Pastaigu sākām ejot pa taku no galapunkta, pa taku, kuras esību mēs ar Tomu īsti nebijām iedomājušies. Būsim zināt nākamajās reizēs, kad sadomāsim uz to galu braukt. Tad pagājāmies bez steigas gar Daugavu, gājiena laikā man beidzot "pieleca", kur bija tā vieta, kurā pērnvasar nobumsījos uz dibena. Toreiz mēs ar Tomu gājām pa akmeņiem apkrautu upes krasta gabaliņu starp pašu upi un veco nocietinājumu mūra paliekām. Pēc pa to ceļa gabaliņu (arī šodien) vairs negājām.
Upes krastā relatīvi netālu no upes ietekas jūrā, Mangaļsalas mola promenādes piesēdām papiknikot. Un jau pa gabalu bija redzams, ka nu ļoti daudz tautas izmanto praktiski pēdējās šī gada siltās dienas. Bija iespaids, ka mola promenāde atgādina piebāztu siļķu mucu - cilvēku nu ļoti daudz... (Un vakar vakara pusē, kad braucu pie māsas un pēc atpakaļ uz savu varžu dīķi mani pārsteidza nu ļoti lielais pusaudžu daudzums, kurš devās centra virzienā un no centra prom).
Pēc pasēdēšanas pagājāmies mazliet pa pludmali, pēc pa kāpu zonu. Līdz šim īsti nezināju par reiz tur bijušo militāro nocietinājumu zonu, kuras kazemātatliekas nedaudz pa krasta perimetru saglabājušās. Nē, zināju, ka kaut kādi kazemāti netālu no upes, pašā Mangaļsalā ir, ir tajos pabūts jaunībgados, arī vēlākos laikos. Bet par tiem nocietinājuma punktiem, kurus izdevās redzēt šodien, nemaz nezināju...
Šoreiz atkal sākuma bildes lapā ielikušās ne savās vietās, kopējot bildes uz datoru, tās nedaudz apjukušas un sajukušas nedaudz kārtībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru