Aizbraucām pie dēla uz vija jauniegūto fazendu aiz Ludzas; pagaidām norisinās "čemodānu" laiks - pārkravāšanās no Rīgas uz to vietu. Par savu iespējamo pārcelšanos uz Ludzu - vēl pagaidām idejas piesitiens.
Toms tapa paņemts līdzi, jo vajadzīgas palīdzīgas vīriešu rokas mājas apgūšanas un iekārtošanās procesā.
Izkāpjot no vilciena Ludzā - man izlauzās "Es mājās atbraucu!". Kaut kā netipiski paaudzēs (cik nu ar māsas pamatā un manu līdzdalību ir noskaidrots - saknes Rīgā aizsākušās jau drusku virs 200 gadiem, pēc tam, kad 18.gadsimta sākumā Vidzemē atcēla dzimtbūšanu un kāds no dzimtas aizsācējiem atnāca uz Rīgu) esošai rīdziniecei.... Ir, par ko padomāt.
Esmu "bez kājām" par spīti četrām stundām vilcienā un pēc tam apmēram pusstundai starppilsētu autobusiņā.
Bilžu krājums - Ludzas skati līgani pāriet dēla īpašuma bildēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru