Doma par mums pašiem, par mūsu patriotismu. Bet kaut kā kompleksi un laikam ka dažādos rakursos. Var jau būt, ka pa ceļam skaršu ko reiz jau runātu. Var jau būt.
Sākšu ar tiem, kuriem ir latvisks vārds, uzvārds un esoša pilsonība jau no tiem laikiem, kad Latvija atdalījās no PSRS. Ar tiem, kuriem saknes bija Latvijā paaudzēs. Bet. Viens riktīgs bet. Viņi nekādā variantā nerunāja latviski, bija ļotas problēmas saprast latviski teikto un nekādas izpratnes par latviešu kultūru. Jā, bija jau toreiz tādi cilvēki, kuri bija latvieši tikai teorijā, bet praksē - nē. Proti, tālajos padomju gados, kad Latvijas šolaiku neatkarība bija tikai sapnis, uz kuru tiekties varbūt bezcerīgi. Cilvēki bija izlēmuši "Ko krāmēties ar latviešu valodu un latviskumu, ja ir "lielais brālis", kurš te ienācis un tāpat visu pārņems, Maskava un Krievija ar visu krievu valodu ir "pasaules naba" un "pasaules centrs", rotēšu tajā virzienā". Cilvēki, kuri brīvprātīgi atteicās no savas latviskās identitātes. 90-jos, kad sabruka tas "pasaules centrs" un Latvija kļuva neatkarīga, viņiem iestājās "ups" un "nu labi, būšu Latvijas pilsonis, jo te vecvecāku kapi, bet to valodu mācīties? Kāpēc? Tāpat ir labi". Un darba devēji viņiem pat valsts valodas zināšanas nelūdza pierādīt, jo pēc pases taču latvietis un pilsonis. Šie personāži bērnus arī uzaudzinājuši krievvalodīgus un krievisku vidi labāk gribošus.
Vēl šim cilvēku kopumam var pieskaitīt jaukto ģimeņu atvases (še domāju tās ģimenes, kurās vecāki ir latvietis/latviete + krievs/krieviete). Arī tajās bērni ne vienmēr uzauguši zinot latviešu valodu, latviskumu (un diemžēl šajā kombinācijā vēl var pieskaitīt diezgan bieži nelabvēlīgās ģimenes statusu, kurā tas izglītības līmenis jebkurā valodā iegūts liek ilgoties pēc labākiem laikiem).
Esmu sastapusi šāda tipa "latviešus" diezgan daudz. Viņiem tā pasē ierakstītā tautība ir "pie kājas", ķeksītis anketā un tikai. Un īgnums par to, ka viņiem kāds iedrošinājies ko latviski pajautāt. Jūtas apvainoti savās labākajās jūtās.
Kad mēs jel kā tiksim vaļā no šāda tipa cilvēkiem, kuri teorētiski ir latvieši un Latvijas pilsoņi, bet praksē viņiem tā Latvija kā valsts ir dziļi vienaldzīga un sveša? Vai mums ir vajadzīgi cilvēki, kuriem mēs neesam vajadzīgi?
Par urrā patriotiem tālāk. Tādiem, kuriem karogs rokās un lozungs mutē. Cilvēkiem, kuri nepavisam negrib domāt pussolīti uz priekšu. Liela daļa no tādiem bija Mežaparka manifestācijā, barikādēs un tamlīdzīgās darbībās. Jā, neatkarības atgūšana bija un ir jauka lieta, bet cik no tiem, kuri bija tajos pasākumos, aizdomājās ko tālāk, pēc tās neatkarības atgūšanas? Daudzi, ļoti daudzi cerēja, ka tūlīt, uzreiz un aizvakar būs piena upes, mannas krasti un visādi citi labumi, tādi pat, kā Eiropā, Amerikā, vispār ārzemēs. Negribot domāt par to, ka neatkarības atgūšana ir tikai ceļa sākums. Tālāk jau seko smags darbs. Lai būtu, lai sasniegtu un tā tālāk. Neatkarības atgūšana ir tikai nulles punkts, aiz kuras seko pakāpeniska to cipariņu palielināšana. Kā piemērs, var jau būt, ka ne pārāk tēmā un ne pārāk veiksmīgs, ir Vācija Otrā pasaules kara sekās. Toreiz Vācija tika "nonesta pa tīro" un tomēr spēja pacelties līdz esošajam līmenim. Tas vāciešiem daudz prasīja. Lielu darbu. Protams, pasaule Vācijā daudz ieguldīja palīdzībā, bet ja vācieši neko nebūtu darījuši, nekur tālu Vācija nebūtu tikusi.
Daudzi brēkalē, ka Latvija izpārdota, valdība vainīga pie tā... Par šo esmu daudz un ļoti runājusi. Valdība, 90-jos noteikti, meklēja visādus risinājumus lielo valsts uzņēmumu apkalpošanai un tamlīdzīgām būšanām. Vispār, operēja tikai un vienīgi ar valsts īpašumiem. Kā nu sanāca, nākamais jautājums. Bet daudz, ļoti daudz tieši privātie izpārdeva savus atgūtos īpašumus ārzemniekiem. Vēl tagad aizpārdod, kaut arī vairs ne tādos apjomos, kā 90-jos. Jo ir sagribēts lielāku naudiņu, nekā vietējie spēj maksāt. Sakiet, kur te patriotisms un "Latvija latviešiem"? Un nav ko brīnīties, ka lielas Latvijas teritorijas vairs latviešiem nepieder. Liela daļa Jūrmalas arī, jo liela daļa pilsētas ēku Krievijas krieviem pieder (ja kļūdos, lai jūrmalnieki mani palabo).
Labi, izplūdos. Šodienai pietiks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru