Vispirms par savu vakardienas ierakstu savas grāmatas Trīskrāsu karuselis sakarībā. Maigi sakot drusku iebremzēju, jo nepastāstīju kaut drusku par grāmatu pašu. Grāmata ir vienas vasaras retrospekcija ar ātrumu uz močiem, nedaudz narkotikām, "jūru līdz ceļiem" un, protams, mīlestību. Grāmatā visam pāri tā Rīga, tas laiks, kuru mūsdienu 30-gadnieki un jaunākie zina tikai pēc iepriekšējo paaudžu nostāstiem. Laiks, kuru piedzīvoja un izdzīvoja mana paaudze...
Ja ieinteresēju, zvaniet un sarunāsim. Ar piezvanīšanu lietas ātrāk nokārtosies.
Tagad nedaudz par citu un zinu, ka laikam ka skaršu reiz runātu tēmu. Bet joprojām un laikam ir pietiekami aktuāli. Par darba iespējām Rīgā, Latvijā.
Joprojām ik pa laikam dzirdu sūkstīšanos, ka pie mums nevar atrast darbu un vispār ir nekā. Un tad man vienmēr uzrodas "Ko tad īsti meklē? Ko esi gatavs veikt?". Jo ir "bezdrāts telefons", caur kuru var uzzināt par kāda darba iespējām, ir internetvietne ss.lv ar darba piedāvājumiem, ir monitori vismaz Rīgas sabiedriskajā transportā, kuros periodiski izspīdinās informācija par darba piedāvājumiem.
Protams, ne vienmēr tajā informācijas plūsmā izspīdinās tādi darba piedāvājumi, kurus kāds konkrēts personāžs var "pavilkt" prasmju, izglītības dēļ. Tobiš - nav piedāvājumam atbilstošas prasmes un izglītības līmenis. Bet ir vieta, kurā "rakt, kamēr izrok". Piedāvātās algas - jau nākamais jautājums.
Vismaz man, uz lieveņa sēžot un smēķējot, dažreiz "čīkstuļus" izdodas "aizvērt čīkstēšanai" ar to, ka pie mums ir darbinieku pieprasījums dažādās vietās. Čīkstuļi "aizveras", jo lielai daļai no viņiem ir diezgan pašvaka zināšanu līmeņa pamatizglītība, dažiem krievvalodīgajiem latviešu valodas zināšanas ilgojas pēc labākiem laikiem (tie krievvalodīgie pilsoņi nav, bet reiz bija pieticis saprāta, lai sarosītos un saņemtu nepilsoņa statusu un pasi). Vispār, paši sev sašaurinājuši iespēju taciņu darba meklējumos. Un tajā pat laikā manā mājā dzīvojošie saprāta cilvēki kaut kā ierosās, sarosās, pat savstarpējās sarunās atrod kādus darbiņus. Tie, kuri grib un kuriem tiešām vajag.
Par algām runājot. Nu, ir tādas, kādas ir. Un kā nu kurā darba vietā. Cik man izdevies novērot, izlasīt, saklausīt - reta ir tā vieta, kurā strikti noteikta valstī noteiktā minimālā alga. Nu, cik man ir sanācis zināt. Neņemos spriest plašākos mērogos.
Ir dzirdēts, ka daudzi negrib strādāt par to algu, kuru piedāvā kāda darba vieta. Negrib to algu, sēž mājās un gaida, kad "no debesīm nokritīs" tā sapņu darba vieta ar sapņu algu. Kaut arī dzīvot, ēst, komunālos maksāt un citādus izdevumus veikt vajag te un tagad, nevis tajā sasapņotajā brīdī. Hm, pašu izvēle.
Un te nu man pie viena uzplaisnī zināma neizpratne par tiem, kuri pabeiguši augstskolu ar diplomu kabatā sapņo ka tūlīt, tagad un uzreiz viņus kādā uzņēmumā pieņems darbā un ar "gruntīgi" lielu algu. Upsā, sapņo tālāk. Katrā darba vietā katram amatam norādītas amatalgas robežas - t.i. cipars ar "saņemsiet algā no tik līdz tik". Tobiš, šajās noteiktajās robežās ir diezgan loģiski, ka cilvēks ar lielāku darba pieredzi saņems vairāk, nekā jaunulis ar augstskolas papīriņu kabatā un ar teorētiskām, nevis praktiskām zināšanām. Nevienā darba vietā (manuprāt) "nestrādā" tas, ka jaunuli uzreiz un aizvakar pieņems darbā uz lielāku algu nekā tam, kurš jau gadiem strādā. Protams, augstskolas diplomam ir nozīme konkurencē. Bez tā papirkina sašaurinās iespējas. Jo ir darba vietas, kurās vajag ne tikai pieredzi, bet pieredze+teorijas zināšanas.
Mandomāt, daudzās darba vietās ir normāla ķēdīte teorētiskās zināšanas bez praktiskajām - zemāka alga, => praktiskās zināšanas bez teorijas zināšanām - lielāka alga, => ir gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās - vēl lielāka alga.
Man drusku, tā maigi un pieklājīgi izsakoties, tādu ne visai jauku attieksmi izsauc tie, kuri ne drusciņas neierosās, lai atrastu jebkādu darbu situācijā, kad tā darba alga, jebkāda, spēs kaut drusciņ uzlabot paša dzīves kvalitāti.
Vecumveca patiesība - "Ņem vienu, ej pie nākamā, un vēl tālāk. Tik tā, sākot ar ko vienu, var pakāpeniski tikt pie nākamā".
Kaut kā tā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru