Nesen vietnē Facebook izraisījās diskusija par to, ka kādai personai banka palūdza paskaidrojumu par to, no kurienes personai pēkšņi uzradusies liela naudas summa, kuru persona ar bankomāta starpniecību ieskaitījusi savā kontā. Un, loģiski, par cik ar bankomāta starpniecību, netika uzrādīts šīs lielās summas avots. Banka tikai un vienīgi lūdza personai informāciju par naudas legālu izcelsmi.
Un šis lūgums izraisīja sašutumu. "Godīgi iegūta nauda! Kāpēc mani pārbauda?". Un - "Nevainīguma prezumpcija!".
Tieši šī nostāja mani pamudināja uz to, ko tagad rakstu. Jo šī nostāja man lika nevis just līdzi tai pārbaudāmajai personai, bet "Personai ir ko slēpt, ja jau tā uztraucas".
Ziniet, teicienu "Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās" vēl neviens nekādi nav "apgāzis". Ja kādam radušās aizdomas par līdzekļu negodīgu iegūšanu, pašam ieguvējam ir jāpierāda iegūšanas godīgums. Savādāk "Godīgi ieguvu! Lieciet man mieru!" ir tikai tukša skaņa un rada vēl lielākas aizdomas un kaudzi jautājumu. Jebkura finanšu kontroles organizācija liks mierā gan deputātu, gan sētnieku, ja viņu līdzekļu plūsma būs caurskatāma neradot aizdomas par kaut kādām nepareizām darbībām. Jautājumus sāks uzdot tikai tad, ja kaut kas "izleks no ierastās kārtības" un netiks saņemts šīs "izlekšanas" pamatojums.
Vispār, naudas plūsmas legalitātes pamatojums nodrošinot sava godīguma apliecinājumu ir liekams vienā strīpā ar nopirkto biļeti sabiedriskajā transportā un tās esības uzrādīšanu biļešu kontrolieriem. Vienā strīpā ar veikala pirkumu apmaksu pie kases aparātiem, pie tāfeles izsauktā skolasbērna atbilde par mājās apgūto mācību vielu, darba devējam iesniegto slimības lapu kā sava darba kavējuma pamatojumu. Vispār, var daudz uzskaitīt visādus sīkumus, kuros katrs no mums kādam ikdienišķi apliecinām savu godīgumu un nevainīgumu.
Un atkārtoju - jebkura pārbaudoša iestāde/persona īpaši pārbadīs tos, kuri "iecirtīsies" un nekādi nevelēsies pierādīt savu vārdos izteikto apgalvojumu. Un "atšūsies" saņemot neapgāžamus pierādījumus.
Jā, nevainīguma prezumpcija paredz, ka indivīds ir nevainīgs tik ilgi, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Bet - ja reiz esi kāda "gļuka" rezultātā nokļuvis pārbaudāmo vidū, nu pacenties savākt pašu attaisnojošus pierādījumus, jo pārbaudītājs vāks pierādījumus pret tevi. Un "uzvarēs" tas, kura pierādījumi būs "stiprāki". Savādāk tas nestrādā un nav strādājis.
Kaut kā tā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru