Dažas pārdomas par to pašu Andromēdu

Esmu noskatījusies pirmās sezonas 13 sērijas. Priekšā vēl ĻOTI daudz sēriju. Šajā pat pirmajā vien vēl deviņas sērijas. Un ir izkritalizējies neliels viedoklis par redzēto.

Seriāls ir pilns ar atsaucēm. Par dažām es jau minēju savos iepriekšējos ieraksos par šo seriālu. Tad acīs dūrās atsauces uz filmām. Tas pirmajā mirklī šokēja. Bet nu vairs netraucē.

Saskatīju, saklausīju arī atsauces uz mitoloģiju, nostāstiem, literatūru. Piemēram, 13.sērijā viena saruna grozās ap karali Artūru, Gvinevru, Merlinu un Lanselotu; citā, citu varoņu sarunā tiek pieminēta Žila Verna grāmata "20 000 tūkstoš ljē pa jūras dzelmi" un grāmatas varonis, zemūdenes kapteinis Nemo.

Visas atsauces līgani iekļaujas sēriju kontekstā. Un palielina cieņu pret seriāla autoriem, scenāristiem. Liekas, izglītoti ļaudis. Kas savā ziņā apgāž priekšstatu par amerikāņiem kā par pārbarotiem truliķiem, kuri domā tikai par naudu un talāk par savu slieksni neredz.

Seriāls, vismaz redzētā daļa, aicina uz labo; uz pienākumu kā prioritāru pasākumu un vārda turēšanu. Draudzības būtiskumu, dažādu uzskatu, rasu un ādas krāsas būtņu tiesībām pastāvēt, būt un sadarboties. Tomēr mazuliet traucē tas, ka galvenais varonis Kevina Sorbo izpildījumā pataisīts par ļoti ideālistu. Nu, nefanātisku, bet tomēr. Tas padara tēlu nedaudz plakanu. Arī dzīvē ideālisti ir neaudz plakani.

Pagaidām seriāls man patīk ar katru sēriju vairāk un vairāk. Ceru, ka turpinājumi neliks vilties.

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

Darbojoties ar LFFB dokumentāciju man reizēm nākas iegriezties Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā (LR UR) Rīgā, Pērses ielā 2. Bieži gan tas nesanāk - apmēram reizi gadā, kad reģistrējamas kādas kārtējās izmaiņas biedrības valdes personālsastāvā vai statūtos. 

Katru reizi, tur ierodoties, pamanu kādas izmaiņas. Nē, ne jau iekšējā noformējumā un klientu apkalpošanas zāles mēbeļu izvietoumā. Drīzāk sīkākās niansēs, kuras izpaužas dokumentu iesniegšanas kārtībā, nedaudz arī pakalpojumu cenās. Ir nomainījusies LR UR apkalpojošās bankas filiāle, kas atrodas klientu apkalpošanas zālē. Ja kādreiz tā bija Krājbankas filiāle, tad - pēc Krājbankas kraha - tagad tā ir cita. Diemžēl nosaukumu esmu aizmirsusi. Precīzāk - neesmu iegaumējusi. Nu noteikti nav kāda no lielajām un populārajām bankām Latvijas tirgū. Kāda no nelielajām, kas varbū tikai relatīvi nesen uzsākusi savu darbošanos.

Bet, ne par banku ir runa.

Man patīk apkalpošanas atmosfēra un darbinieku laipnība un atsaucība. Rindas nekad nav garas. Varbūt tas saistīts ar to, ka UR'u parasti apmeklēju dienas pirmajā pusē, kad vairums cilvēku aizņemti darbos un nav laika staigāt pa insttūcijām dokumentus kārtojot.

Katrā gadījumā, UR'a darbinieces vienmēr ir bijušas atsaucīgas. Ja man kāds dokuments aizmirsies, vai arī ir dokumenta noformējuma nepilnības - uzreiz pateiks, kas trūkst un kā izlabot noformējuma nepilnības lieki nekavējot laku.

Iesaku nebaidīties no Uzņēmumu Reģistra lietas kārtojot. Viss notiksies un laipnā atmosfērā. Nebūs nekādu "uzbraucienu" un nekā no cikla "ko jūs te meklējat, ja neko nesaprotat". Nelaipnība ir izslēgta no iestādes leksikona.

Vēlreiz par Latvijas Pastu

Decembrī izteicos par Latvijas Pastu sakarā ar to, ka tikko tur uzsāku savu darbošanos. Tagad gribu nedaudz pastāstīt to, ko redzu ikdienā.

Pēc noklusējuma pasts ir tā institūcija, kura nogādā adresātam vēstuli, atklātni, dažāda izmēra paku. Vispār nogādā sūtījumu no viena punkta uz otru. Tomēr, wtf, kāpēc pastniekam ir jātirgo markas un aploksnes, ja tās tiek tirgotas pasta nodaļās? Pastnieks ir vēstuļu/atklātņu/sīkpaku iznēsātājs, nevis komijvojažieris. Šis pats jautājums attiecas uz nesen ieviesušos ideju, ka pastniekam būs jāpiedāvā adresātiem Latvijas Pasta kataloga preces, kuras ar pastu un pasta sūtījumu piegādi adresātiem nu nav nekādā sakarā. Piemēram, šampūni. Tiesa, šai idejai vēl nav izdomāts realizēšanas mehānisms. Kaut nu neizdomātos.

Vēlreiz par Latvijas Fantāzjas un Fantastikas biedrību

Reiz jau rakstīju par biedrību. Tas bija tālajā 2011.gadā. Toreiz mzliet pažēlojos, mazliet pakritizēju, nazliet pacerējos. Šobrīd gribu izteikties no mazliet cita rakusa.

Bieži un daudz esmu dzirdējusi, lasījusi atsauksmes par biedrību - "tie jau tādi rūķi un elfi vien ir, ko var prasīt". "Tūtiņdreiji un nenopietni cilvēki".

No malas tā var isskatīties nezinošam un drusciņ šaura skatījuma cilvēkam. Jo pulciņš cilvēku reizēm sanāk kopā un sāk runāt par fantasy un Sci-Fi literatūru un kino, reizēm aizbrauc uz mežu un pārģēbjas par viskautko un vicina būfotus zobenus un citādi atraktīvi skraida pa mežu biedējot sēņotāj un ogotājtantiņas. Reizēm kur citur sapulcējas un spēlē neierastas galda spēles, kurās jāiedzīvojas kādā tēlā vai stratēģiski jādomā un jārīkojas spēlējot stratēģiskās galda spēles. Reizēm arī uzrīko kādu pasākumu tērpos kādās telpās, bet tad bez zobeniem un kaušanās - vienkārši iedzīvojoties tērpa radītā lomā.

Bet ierindas cilvēks jau aizmirst un neievēro to, ka šo cilvēku pasaule ir plašāka un bagātāka. Nē, ne jau naudas izteiksmē - šis hūbijs ir padārga būšana: grāmatas un galda spēles maksā naudiņas, naudiņas vajadzīgas, lai uzdarinātu tērpus un cius atribūtus meža vai telpu pasākumiem. Un uz to mežu vai telpu vēl arī jānokļūst - tātad vajazīga arī ceļa naudiņa.

Es šoreiz par citu bagātību, ne naudā mērāmo.

Kārtējās pārdomas

Grūti noformulēt, kāpēc es šo rakstu. Laikam gribas skaļi izteiktes.

Protams, vienmēr pastāv informācijas diferenciācija - ko saka draugiem, ko "palaiž" publiskā telpā, ko patur sevī un sev. Un sevī un sev paturamais vienmer ir vairāk par to, ko izsaka citiem.

Man ir darbs, kurš īpaši neaizrauj. Ja nebūtu akūtas nepieciešamības, es tur nestrādātu. Par spīti tam, ka nav grūti un kolektīvs labs un sirsnīgs. Vadība toleranta. Neko sliktu teikt nevaru.

Man ir hūbijs, kurš aizrauj - darbošanās LFFB un visas ar to saistītās aktivitātes. Žēl, ka man nepietiek naudas visām aktivitātēm un nav sponsora, kurš tās nosponsorētu.

Manam blogam ir pieci sekotāji, rakstu, it sevišķi pēdējā laikā, pietiekami daudz un dažādi. Tik - polemika par maniem ierakstiem īsti neraisās. Visaktīvākās diskusijas sešu komentāru veidā bija sakarībā ar manu ierakstu par manām attiecībām ar sabiedrisko transportu. Vai tiešām es tik neinteresanti rakstu, ka par maniem ierakstiem ir tik maz ko teikt?

Zinu, ka uzprasos uz galvas glaudīšanu un "nemaz jau tik traki nav, citiem ir vēl sliktāk". Vienkārši skaļi domāju.

Tā pat - zinu, ka pie sava dzīves ritma un apgrozīšanos sev tuvās radu/draugu/paziņu aprindās nesastapšu bagātu onku, kurš būtu ar sakariem un kaudzi naudas. Un gatavs manī ieguldīt minimumu, lai es varētu sakārtot lietas un vietas un "brauktu uz priekšu" nevis "kristu atpakaļ". Bet vai, kā noderētu! Pasapņot jau nav aizliegts.

Un, vai kā gribētos ar kādu papļāpāt vismaz virtuāli par viskautko un mēģināt pastrīdēties, ko pierādīt, vai arī pieņemt kādas neapgāžamas idejas un patiesības....

Turpinu ar Andromēdas plūsmu

Sākšu ar to, ka patlaban esmu pirmās sezonas 7-jā sērijā.

Jau trešja sērijā parādījās neatbildēts jautājums. Jautājums, kas bija tie tipāži, kuri šaudījās, šāva uz Andromēdu un kur viņi palika. (Tie ļaunīši šāvēji) Ceturtajā sērijā nesaprasts, neatbildēts jautājums bija - kāpēc uz kuģa, pie kura piestāja Andromēda, bija bērni vieni paši un cik ilgi viņi tur bija vieni paši. Nu n jau 300 gadus. Un kā viņi vairojas? Bērnu nenobriedušie organismi taču neveic normālas, cilvēciskas vairošanās funkcijas. Jo jau pirmajā sērijā tika paskaidrots, ka Andromēda un tās kapteinis Melnajā Caurumā pavadījuši laiku un kapteinis izdzīvojis šo laiku, kas citur mērāms 300 gados.

Tagad, septītajā sērijā, noķēru atsauci uz Mūmijas sērijām. Atsauce uz Zvaigžņu kariem turpinās.

Vai tiešām Andromēda varētu būt kaut teorētisks mikslis no visām zināmajām fantasy un Sci-Fi filmām? Jānoskatās seriāls līdz galam, lai varētu ko spriest.

Vēlreiz Andromēda

Tikai vakar pieteicu, ka taisos skatīt seriālu Andromēda maratona režīmā un pie gadījuma un vajadzības izteikties par notiekošo. Nebiju cerējusi, ka tas tik ātri notiksies.

Esmu 1.sezonas 2,sērijas viducī un jau saskatīju trīs atsauces: Zvaigžņu kari, Matrikss un Rembo. No Zvaigžņu kariem paņemta rasu ūberdažādība un variācija par gaismas zobeniem; no Matriksa - vienam no varoņiem galvas pamatnē ir "caurums", ar kura palīdzību viņš pieslēdzas vadam un ieiet datorsistēmā; no Rembo - galvenais vaonis sev pazīstamā kuģī ved partizāņu karu pret sliktajiem puišiem.

Sižetiski pagaidām liekas tā nekas, baudāmi. Skatīšos, kas būs tālāk.