Nenoliedzu, ka var jau būt, ka zināmā mērā un kaut kur atkārtošos. Neņemiet ļaunā, bet jārunā laikam ka ir.
Vispirms atkal un atkal par prostitūciju.
To var droši dēvēt par sociālu pakalpojumu, kuru galvenokārt izmanto vīrieši. Kamēr vīriešiem būs vēlme izmantot prostitūtu pakalpojumus, tikmēr pastāvēs šis sociālai piedāvājums. Un nav ko te moralizēt un nosodījumā kratīt pirkstus. Šīs meitenes piedāvā savus pakalpojumus tieši un nepārprotami, ieskaitot pakalpojuma cenu. Viņas ir godīgākas par tām meitenēm/jaunkundzēm, vai kā nu viņas nosaukt, kuras kavalierus maina kā cimdus/makijāžu vai ko nu tur vēl; vienu "izslaucot'' līdz bankrotam un tad līgani pārejot nākamā kavaliera apskāvienos un maka iztukšošanā.
Un kā pieklājīgi saukt visus tos intīmos sakarus, kuri ne vienmēr pāraug laulībā? Pārīši veidojas un izjūk, bet viņu saskarsme atstāj sekas viņu dzīvē un fizioloģijā.
Intīmās attiecības ir normāla divu cilvēku attiecību sastāvdaļa.
Ja kas, arī precētu vīriešu mīļākās zināmā mērā var nosaukt par prostitūtām. Vismaz kādas nebūt detaļas situācijā ir līdzīgas prostitūtu darbībai.
Un vēl. Jāņem vērā, ka šīs profesijas meitenēm darba "derīguma termiņš" ir relatīvi īss laika periods. Straujš "nolietošanās" process. Un - ir nu ļoti daudz arī citu profesiju, kuru pārstāvjiem ir visai īss "derīguma termiņš". Pēc kura saprātīgākie cilvēki sāk ar ko citu nodarboties. Vienalga, vai prostitūtas, vai tie paši baletdejotāji.
Drusku par mūsu attieksmi pret sevi un savu valsti
Šo jau arī esmu aprunājusi visādi un uz riņķi.
Jebkura valsts sākas ar pašu cilvēku. Ar viņa attieksmi pret sevi, savu dzīves vidi. Un to, kā šo attieksmi cilvēks paplašina tālāk uz visu pārējo. Un noteikti nav jāgaida no citiem barankas situācijā, kurā pats ko var izdarīt. Sakopta vide pagalmā/ielā/pilsētā/ciemā vai kur nu tur vēl - tas jau no paša atkarīgs. No valsts un kādām institūcijām palīdzību ņemt - tik tad un tādos apjomos, ar ko pats netiek galā.
Teikt, ka šī valsts ir slikta, jo valdība nerūpējas par cilvēkiem? Nu, valsts izdotie kādi nebūt likumi/noteikumi un kas nu tur vēl ir virzīti uz vidējo aritmētisko pilsoni. Saistoši tiem, kuri šos noteikumus ievēro. Bet sakārtot mājvietu, pagalmu, ielas un tamlīdzīgas būšanas - vai tad tiem administratīvajiem funkcionāriem jāskraida pakaļ katram kukū, kurš piegružo pagalmu/ielu/mežu? Hm. Ņemot vērā to, ka jebkura līmeņa valsts pārvaldes aparātā strādājošie cilvēki kopā ņemti ir tomēr skaitliskā mazākumā attiecībā pret valstī dzīvojošo cilvēku kopskaitu...
Jau daudzkārt esmu teikusi - varas nāk un iet, cilvēki paliek. Mūs ir pārvaldījuši vācieši, poļi, zviedri, krievi. Katra no šīm varām ir diktējusi savus noteikumus. Bet vai tāpēc esam izmiruši? Mūsu zemīte konkrēti mūsu pašu rokās ir bijusi starplaikā starp diviem pagājušā gadsimta sākuma pasaules kariem, tā ir mūsu rokās tagad, pēc PSRS sabrukuma. Mums globālā mērogā ir jauna valsts. Un nav jātaisa traģēdija no tā, ka ne viss ir ideāli gludi un lieliski. Notiek "bakstīšanās", kuras rezultāts - kāds nu kuru reizi. Tomēr galvenais jau ir tas, cik, kā un ko mēs rosāmies lai pašiem kas būtu. Saskaroties ar pārvaldes institūcijām par cik par tik, tikai ja nu ļoti nevar bez tā.
Ta tā, nedaudz izplūdos.
Tāds neliels P.S.
Periodiski e-pastā lasu jautājumus par to, vai drīkst kādus manus rakstus izmantot kādam projektam vai kam nu tur. Droši drīkst, ja noder. Tikai tāds pakluss lūgums - varat pēc tam uz e-pastu atsūtīt ziņu/failu/linku ar to tekstu/darbu, kurā ir kaut atsauce uz kādu mana bloga rakstu? Man jau nav svarīgs rakurss, kurā tā izmantošana notikusi. Vienkārši dabiska interese....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru