Ha, virsraksts kā vienam no Roberta Šeklija stāstiem fantastikas žanrā. Ha.
Es šoreiz ne par tā stāsta notikumiem, es par apkārtējo pasauli.
Uz pasaules nekas nav par velti. Ja nu vienīgi siers peļu slazdā, un arī tad tikai otrajai pelei.
Kaut vai tā pati iemīlēšanās, puķu/konfekšu periods. Tās puķes, konfektes, smaidi un nopūtas - vai tad tas viss no zila gaisa krīt un neko nemaksā? Puisim nav jāizdod ne centa par tām puķēm un konfektēm, lai saņemtu no iepatikušās meitenes randiņus, smaidus, bučiņas? Un aplidojamā meitene - vai tad viņa ne no šā, ne no tā ar puisi tiksies? Gan jau ka dēļ tā puiša uzmanības visādas.
Kad tikts līdz kāzām un sākas laiks jau kopdzīvē.... Ja tās precības nav fiktīvas, tad nu.... Ja gribas to kopdzīvi "ilgi un laimīgi", mākas darboties, visādus sīkus darbiņus izdomāt, lai noturētu tā otra cilvēka uzmanību, tērēt naudiņas abiem visādām ģimenes vajadzībām, arī priekš bērniem. Nu nekādi nesanāk "es ar tevi apprecējos, tālāk tu pati/pats; vairs nav vajadzīgs uz tevi visādus resursus tērēt". Kaut kā tā.
Pat ja netērējam uz otru cilvēku fizisko naudu, tomēr tērējam savus cilvēciskos, enerģētiskos resursus. Ieguldām sevi saskarsmē ar nolūku ko līdzīgu pretī saņemt. Jebkurās attiecībās - no nekā nekas nerodas. Tiesa, to pašu var teikt arī par materiāliem labumiem, iegūtiem finanšu darbībās.
Tālāk. Jebkuras valsts vai kā cita tamlīdzīga dzīves un citu labumu līmenis rodas tās vietas iedzīvotāju darba rezultātā. Cilvēki strādājusi un sastrādājuši tam, lai pašiem būtu labi, ērti un citādi labi. Un iebraucēji, kuri ieradušies tos pamatiedzīvotāju lietot pat ne šķaudienu neieguldot - nu tādus laikam ar sū*** koku jādzen prom.
Vispār, jebkas, ko mēs darām vai nedarām - tam visam ir kaut kāda cena. Neatkarīgi no tā, vai mēs tajā procesā ieguldām finanšu līdzekļus, vai arī savu enerģiju. Pat tīra veļa un uzkopta istaba prasa resursus. Pati no sevis tā veļa neizmazgāsies vai istaba tīrāka nekļūs. Pat puķu dobe aiz loga prasa kaut fizisko ieguldījumu ravēšanas procesā.
Situācijas, kurās kaut ko dala it kā par velti? Hm. Uz to par velti dalīšanu - nu tur ar piesardzību jāparaugās, jāapsver, vai tur nav kāds āķis un zemteksts. No cikla - vai tas nav mārketings triks, lai popularizētu kādu uzņēmumu/pasākumu/produktu? Visādi var būt. Mecenāti, labdari? Ups. Iespējams, ka zemtekstā tas personāžs ilgojas pēc sava kaut vārda atstāšanu vēsturē vai ko nu šajā ciklā.
Nu nav dzīvē nekas no cikla - es daru kaut ko, par to man neko nevajag. Ha. Pat kādu pasākumu/notikumu brīvprātīgie kaut ko saņem. Pat ja tas saņemtais neizpaužas monetāri, tomēr - saņemts ir piedzīvojums, iespaidi, pieredze un tamlīdzīgas lietas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru