Manī tādu kā smaidu izraisa tie cilvēki, kuri ar uztraukumu un pat zināmu niknumu pilnā nopietnībā "Valdības visā pasaulē sarunājušas, taisās ko sliktu izdarīt ar daudziem cilvēkiem, jo Māte Zeme varot pabarot/uzturēt vien apmēram miljardu cilvēku! Jo cilvēku esot par daudz un resursu nepietiekot! Nejaukās valdības visā pasaulē! Kā tā drīkst!".
Kaut kāda periodiska paniska atrauga. Pie kam jau gadiem ilgi periodiski tādas runas parādās publiskā telpā. Varu nomierināt, šī panika nav jaunlaiku izdomājums. Tādus pukstus dzirdēju jau skolas gados padomju laikos. Tāda kā mūžīgā panikas lēkme tukšā vietā. Kaut kā tā to var nosaukt.
Sākšu ar to, ka visā pasaulē, visos kontinentos ir lielas zemes platības, kuras nevienam nafig nav vajadzīgas. Ne tikai tādas, kurās saimnieciskā darbība ir diezgan apgrūtināta. Piemēram, Sahāras tuksnesī. Bet pat caur to klejo tuaregi, berberi un kas tik nu vēl savās visādās gaitās. Un, ja kas - pat mūszemītē daudzas lauku sētas ir ļoti bēdīgā pamestības stāvoklī. Zeminieku sētas, kuras varbūt lielo naudu īpašniekam nenesīs, bet kaut kartupeļu maisus vairākus ziemai nodrošinās. Tik strādāšanas vaina. Naturālā saimniecība nav tas sliktākais variants, ja ir vēlme nodrošināt jumtu virs galvas un maizīti ar sviestu pusdienās.
Kur tad sakoncentrējusies lielais vairums cilvēku? Pilsētās, piepilsētās un tamlīdzīgās vietās, kurās pat dienišķā maizīte un kartupelis par naudiņām jāpērk. Un pilsētas vispār ir ļoti atkarīgas no tiem pašiem zemnieku cilvēkiem, kuri pilsētniekus apgādā ar pārtiku. Esot dārgs prieks pat piena krūze? Bet nu protams. Tas lauku cilvēks, kuru iedomīgie pilsētnieki reizēm par pāķi dēvē, no lēkta līdz rietam lauku darbos aizņemts maizīti gādājot sev, sievai un bērniņiem četriem, pie viena vēl arī par iedomīgajiem pilsētniekiem padomā darbus sadarot.
Man būtu ļoti interesanti popkornu graužot pavērot pilsētnieku reakciju, kad tas pākis izdomās "Pie velna tos pilsētniekus! Kartupeļu lauku apsēju, lai ģimenei ziemā būtu ko ēst. Pietiek uz pilsētas tirgu iet, lai tie pilsētnieki paši tiek galā. Galvenais, ka man un manai ģimenei pietiek; šie lai paši tiek galā ar saviem kartupeļiem un čipsiem". Un šajā gadījumā ir vienalga, vai tas sabuntojies zemnieks Latvijā, ASV vai tambu-lambu karalistē dzīvo un darbojas. Jo viņš ir tas, kurš ar savu produkciju apgādā pilsētniekus.
Tagad, pie mums, nu ļoti daudzi pat pilsētnieki, kuri piepilsētās privātmājās dzīvo, pārstājuši ko ziemai savus dārzos audzēt, jo veikalā visu var nopirkt? Hm. Tas mazdārziņā izaudzētais kartupelis, gurķis, tomāts kaut drusciņ naudas ieekonomēs priekš kādiem citiem svarīgiem pirkumiem. Esot par grūtu pa zemīti rušināties? Sakiet, kurš darbs ir bez garozas? Visiem darbiem ir garoza, katram savādāka, bet garoza. Uzsvars uz vārdu garoza.
Tālāk. Ceļā uz tā dēvēto zelta miljardu it kā taisoties gandēt nost cilvēkus, kurus uzskata par liekiem? Te nu atkal - kurš tas ar stroķi rokās skraidīs pa mājām un regulēs to, kurš lieks, kurš nē? Muļķības. Un tikai.
Tajā pat laikā - jebkurš militārisms, militārists (jau daudzkārt esmu teikusi, ka pat apkopēja militārās produkcijas rūpnīcas koridorā ir militāriste un līdzvainīga pie tā, ka tās saražotās plintes tiek pielietotas militāram mērķim) jau zināmā mērā darbojas lai iznīcinātu kādu bariņu cilvēku. Un šajā gadījumā nav svarīgi tas, vai tas ir militārā konflikta uzsācējs, vai arī tas, kurš aizstāvās. Protams, uzsācējs ir primāri vainīgs. Ar svešām rokām atbrīvojas no savā pakļautībā esošiem cilvēkiem pa ceļam vēl panīcinot pretinieka cilvēkresursus. Tā vietā, lai risinātu jebkuru normālu sadzīvisku problēmu. Darbojas pēc principa - nav cilvēka, nav problēmas.
Tā ka - jebkurš, kurš izdomā izraisīt kādus militārus konfliktus (neatkarīgi no to lieluma un laikietilpības) jau iznīcina cilvēkreaursus.
Tur pat var pieskaitīt visus pasaulē esošos narkodīlerus. Tie taču nāvi tirgo. Un tie, kuri uzsēžas uz adatas, paši sevi ierakstījuši liekajos cilvēkos. Aktīva narkomāna mūžs nav garš. Reti kurš nodzīvo vismaz līdz pusmūzam.
Bet, ziniet. Laikam nežēlīgi skanēs, bet. Manuprāt vajadzētu visā pasaulē atļaut legālu pieeju narkotikām. Bez "Tas ir slikti un nepareizi". Jo - ja cilvēks ir stulbs un narkotikas uzskata par panaceju visām problēmām, lai jau. Lai jau norakstās pats no vilciena un iet dillēs. Lai atstāj vietu tiem, kuriem ir interesantākas lietas ko darīt, nevis aizdeldēt prātu un laiku.
Un visādas medicīniskās un citas programmas, lai narkomānus no adatas noceltu? Mīlīši, ja cilvēks pats negribēs tikt vaļā no atkarības, nekādas programmas nepalīdzēs. Būs tikai mirkļa pauze, pēc kuras sekos tās pašas adatas un tukšums.
Ar par alkoholismu to var teikt. Spaidu kārtā nekas nav līdzēts. Kamēr cilvēk pats nenonāk līdz stop zīmei savās prioritātēs.
Vēl pie visa tā iepriekš rakstītā palaga varu pieminēt to, ka jebkura rūpniecība, arī pārtikas dažādiem izstrādājumiem, saražo daudz ko. Ar lielu devu pārprodukcijas. Kaut vai ta - jū skaidri ziniet, ka visāda izmēra pārtikas veikalos dienas beigās nekas nepaliek pāri? Ko veikali dara ar to produkciju, kuru tā arī neizpērk līdz par derīguma termiņa beigām? Ka tik nemet ārā tajā vietā, lai kaut trūcīgajiem izdalītu vai kā humāno palīdzību aizsūtītu uz tiem rajoniem, kuros kaut kādu iemeslu dēļ kaut ka nepietiek un iestājies "Karaul!".
Tas tā, īsumā. Izplūdos. Ja ir ko iebilst, sakiet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru