Kārtējais pavāvulis valodas sakarībā

Nē, šis nebūs kārtējais taisnošanās variants ar tā skaidrošanu īpaši bremzētiem kāpēc es lietoju krievu valodu, dalos še ar linkiem uz klipiem krievu valodā. Pietiks laikam.

Vietnē Facebook ar zināmu regularitāti pavīd "krievu valodu lietot sarunās ir pē, jo...", kur aiz tā "jo" seko kāds nebūt apvainojošs vārds pret tiem, kuriem tā valoda, vairumā gadījumu, ir dzimtā.

Un te nu. Valoda nav vainīga, ka ir cilvēki, kuri, maigi sakot, slikti uzvedas. Jebkādas svešvalodas zināšana palielina komunicēšanas iespēju ar cilvēkiem, kuri nezina manu dzimto valodu. Un svešvaloda ir tikai svešvaloda. Jebkura, kura nav cilvēka dzimtā valoda.

Kas attiecas uz krievu valodu. Tā manai paaudzei bija brīvprātīgi obligāta, par cik dzīvojam valstī, kura pamatojās uz krievisko. Tagad, šai paaudzei, un vismaz no mana krūma pazares skatoties, gandrīz vai brīvprātīgi obligāta jaunāka gadagājuma cilvēkiem kļuvusi angļu valoda. Šāda rakursā - kas mainījies? Nekas īpaši. Brīvprātīgi obligātajā pasākumā nomainītas valodas. Un tikai.

Tik kā piezīme. Jā, uzspiestā padomju ideoloģija un viss kas tamlīdzīgs padomiskajā iekārtā bija nehalo un nekā. Bet tajā pat laikā. Tajā pat laikā mēs bijām par piecām sīknaudiņām bagātāki tajā ziņā, ka augam divās valodās vienlaicīgi skolā paralēli apgūstot vēl vienu valodu - angļu vai vācu, kā nu sanāca. Tātad - vairāku valodu zināšana, kas ir krietns pluss. (Tiesa, ar to skolā mācīto papildu valodu kā nu bija, tā bija - ne visi iedziļinājās un tiešām apguva, bet tas nemazina ātrumu).

Jebkuras svešvalodas, arī krievu valodas, zināšanas dod zināmu neatkarību un spēju saprast informāciju tajā valodā. Tas nu tā, par kaktusiem.

Un te vēl drusciņš.

Tas, ka latviešu valoda mūszemītē ir vadošajās pozīcijās un visādi tiek akcentēta pielietojumā sabiedriskās vietās - kā gan citādi, ja mēs dzīvojam Latvijā? Tā tik vēl trūka, ka latviešiem Latvijā, dzimtajā zemē, būtu jāizbīda priekšplānā kāda cita, kaut korejiešu, valoda! Vēl ko!

Bet tajā pat laikā Latvijā blakus latviešiem dzīvo arī citas tautas, kurām dzimtā valoda ir cita. Protams, tām citam tautām publiskā telpā jālieto latviešu valoda, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņiem jāatsakās no savas dzimtās valodas privātā telpā.

Pie viena, man tās krievu valodas lietošana sanāk ikdienā. Tā nu sagadījies, ka dzīvoju mājā, kurā ir nu ļoti daudznacionāls cilvēku sastāvs. Ar ukraiņu bēgļiem, ar baltkrievu viesstrādniekiem sanāk to krievu valodu lietot sarunās, jo - mēs nezinām otra valodu, angļu valoda klibo uz visām iespējamām kājām. Toties krievu valodu zinām. Ar viesstrādniekiem no Vidusāzijas jau nedaudz grūtāk. Viņi krievu valodu zina, bet reizēm liekas, ka tik katru pēdējo vārdu. Vismaz tas, kad viņiem aizrāda par kaut kādu ne pārāk uzvedību publiskā telpā. Nu ļoti šaubos, ka viņi, papildus esošajām valodām, kaut cik ciešami zinātu angļu un latviešu valodas... Ar indusiem, kuri pārsvarā ir uz Latviju augstskolās mācīties sabraukuši, vispār saruna gandrīz visiem mājas iedzīvotājiem ir garām. Dēļ angļu valodas. Indusi zina, mēs - ne pārāk. Un tas nu nākas ko ar saimnieka starpniecību...

Ko es īsti gribu pateikt?

Pati krievu valoda kā tāda jau nav vainīga pie tā, ka daži šīs valodas nēsātāji ir kukū un neadekvāti. Pie viena, ir vērts reizēm paklausīties, ko krieviski runājošie domā par Latviju un latviešiem. Izzinoši un reizēm audzinoši uz sevi no malas paskatīties zināmā mērā.

Protams, man nu nekādi nepatīk un no manis nekādu līdzjūtību nesagaidīs tās kundzītes, kuras visu mūžu nodzīvojušas Latvijā un tā arī nav uzskatījušas par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu un kaut drusciņ saprast mūsu kultūru. Es tajā sakarībā, ka vienu brīdi vietnē facebook bija sastopams kaut kas vaimanāšanai līdzīgs par to, ka "Kā nu tā! Vecenītēm tagad valsts valoda jākārto, lai kaut uzturēšanās atļauju dabūtu!".  Nu, ja. Visu mūžu te nodzīvojušas uz putna tiesībām, ko tad tagad  vaimanā? Agrāk vajadzēja domāt.

Labi, izplūdos...