Nu jā, atkal kārtējais dažādu domu apkopojuma vienā tekstā mirklis. Un ceru uz konstruktīviem komentāriem, ja nu tādi uzradīsies.
* Jebkāda vēlme kādā veidā pārkātot pasauli? Un reizēm pat visādās agresīvās metodēs? Ziniet, ja kāds šāds pārkārtotājs iesāks ar "Gribu, lai citiem būtu labāk!", tas būs jau pirmais piesitiens tam, ka šis cilvēks cenšas izbīdīt kaut kādas savas ambīcijas, izteiktu vēlmi iegūt līdera dzelteno krekliņu. Un šādiem cilvēkiem jārēķinās ar to, ka bieži viņa idejām sanāk aplauziens. Jo ne vienmēr mans "kā labāk" saskan ar kāda cita "kā labāk". Nē, nu ir, protams, kaut kādas vidējās tendences šim "kā labāk". Bet tās ir vidējās tendences, kurās kāda kopuma "kā labāk" ir vienojies kopējos saskarsmes punktos aiz sarunājuma sliekšņa atstājot reizēm pavisam daudz to "kā labāk" nianšu, kuras citiem kādu iemeslu dēļ nav bijušas pieņemamas.
* Ziniet, ir pamanīta kāda stabila klišeja cilvēku uztverē. Jaunākiem cilvēkiem reizēm grūti saprast to, ka cilvēks ļoti tālu pāri pusmūžam joprojām dzīvo aktīvu dzīvi. Nečīkst, dodas kādās izstaigās, zināmos piedzīvojumos. Vispār atrod ko un kā darīt ārpus mājas. Bez sēdēšanas uz soliņa mājas priekšā ar "Jaunatne izlaidusies, kad es augu, tad tā nebija".
Šo uz savas "ādas" esmu sajutusi.
Man jau ir tik daudz, ka pat "kur palikuši mani 50?" iestājies. Un tomēr. Gan jau ka esat pamanījuši, ka diezgan daudz kur dodos, parakstos uz visādām reizēm plānprātīgām idejām, piemēram, iešanu pa ledu pāri Ķīšezeram. Protams, ir dienas, kad nosēžu mājās, restartējos. Bet ir dienas, kad reizes trīs, četras no mājas izlecu, jo visādas iešanas. Kur aiziet līdz veikalam pēc kaut kā pat īsti neskaitās izlēciens, jo zināmā mērā rutīna.
Un te nu sākas. Dažus kaimiņus izdevies pa šiem gadiem atsēdināt. It īpaši tos, kuri "nu neskraidi tik daudz, pietaupi spēkus. Pēc sešdesmit savādāk no ārstiem neatkausies". Tad nu tos īpaši patīk atsēdināt ar "man jau pāri tam ciparam, kur ir kaites un ārsti?". Pat pasi parādīt piesakos. Viņiem teorija bijusi, ka man īsi pirms 50.... Jo joprojām "spriņģoju" un aktivizējos, nevelkos kā gliemezis uz kaimiņa bērēm.
Protams, šis ir zināms kompliments un "medus maize", ir jau patīkami, ka kādam/kādiem liecies jaunāka, nekā esi. Reizēm grūtāk ir ar tiem, kuri "Tu pavisam neuzvedies tā, kā jāuzvedas sievietei tavā vecumā!". No sākuma mēģināju diskutēt par šo frāzi, nu jau kādu laiciņu esmu nonākusi pie laikam ka graujošās "Man tad tavas uztveres dēļ jāsāk valkāt galvas lakatiņš, jākrekst uz katra soļa un vēl ar spieķīti jāstaigā? Un pie viena jāvaid par to, ka tie gadi ir tik nu sakrājušies?". Tad nu parasti kritiķis apraujas un aizveras.
Un šajā sakarībā man tāds neizpratnes mulsums. Vai tad cilvēkam ne visai jaunos gados sevi jānoraksta un "man ir tik daudz gadu, es vairs nedrīkstu nekādos pārgājienos doties, nedrīkstu uz pēdējo seansu uz kino iet" un vēl daudz ko citu ''nedrīkstu", ja spēki un viss cits pieļauj iespēju? Protams, jancīgi būtu, ja es savos gados vēl smilškastē ar lellēm spēlētos un sūkātu pirkstu. Bet daudz ko taču vēl varu, spēju un daudz kas cits interesē...
* Tāds kluss un kautrs lūgums tiem, kuri no jums manus domu izvirdumus lasa gadiem ilgi.
Es daudzas tēmas esmu apmuļļājusi daudz un dikti mēģinot tēmu dažādos rakursos apskatīt. Un tajā pat laikā esmu uzķērusi, ka ir vismaz divas tēmas, par kurām esmu rakstījusi vismaz divas reizes ar vienu un to pašu tēmas vērtējumu, bez papildinājumiem vai kā savādāk.
Tad nu lūgums - ja esat uzķēruši, ka pasaku ko tādu, ko jau reiz teicu un tikai atkārtojos, bez jebkāda papildus vērtējuma, sakiet droši un uzstājīgi. No cikla "Tu jau teici agrāk, tagad neko jaunu nepateici".
Un pie viena, var jau būt, ka uzprasos, bet... Bet reizēm pieklauvē tāda klusa cerība izlasīt kādu kopvērtējumu...
****
Labi, izpaudos, izplūdos. Neņemiet ļaunā...
Lieliski! Ja liekas, kas svarīgs, tad to var rakstīt un rakstīt!
AtbildētDzēst