Vispirms paturpinot, nedaudz izvēršot manu šī gada 14.marta ierakstu.
Manuprāt, cilvēku nosaucot par labu vai sliktu vajag šī apzīmējuma turpinājumu, motivāciju, kurš sākas ar "tāpēc, ka:". Un aiz šī "tāpēc, ka" sarakstot/izsakot visu sev zināmo informāciju. "Pliks" apzīmējums neko neizsaka, tikai izraisa kaut nelielu ne pārāk labu attieksmi pret pašu runātāju/rakstītāju.
Ja mēs vēršamies ar jel kādām pretenzijām pret citiem cilvēkiem, nu noteikti vajag to pretenziju iemeslu minēt. Un te nu atkal - vēlams tomēr saprast cita cilvēka rīcības motivāciju, kontekstu. Katram jau ir sava motivācija tam, kas un kā top darīts.
Tikai zinot visu apstākļu kopumu, kaut vispārīgi, var spriest par citu cilvēku rīcību.
Kaut kā tā un šajā ciklā.
Apmēram ko līdzīgu jau agrāk esmu paudusi mūsu pašreizējo politiķu sakarībā. Konkrēti par to laikam, ka viņu darbu kritizējot vai slavējot nu ļoti neētiski "cilāt" viņu privāto dzīvi. Kas galīgi neattiecas uz personām, kuras vērtē viņu darba gaitas, to rezultātus. Teiksiet, ka publiskas personas un tāpēc drīkstot? Un Anglijas karaliskajai dzimtai paparaci skraida pakaļ un informē par katru soli? Bet Vindzori gan jau ka "parakstījušies" uz šāda tipa publicitāti. Galu galā, viņi nav vienīgā Eiropas karaliskā dzimta, bet tām citām neskraida pakaļ ar kamerām pasaules informēšanai pat par kārtējo saaukstēšanos un nošķaudīšanos. Un, ja nu kas - kopš karaliene Viktorija II ir devusies atpūsties uz mākoņa maliņu, medijos ir krietni vien mazāk informācijas par to, kādas nu kārtējās peripetijas tajā ģimenē notiek. Čārlzs, iespējams, paparaci lietas kā savādāk sakārtojis.
Vispār, manuprāt, un varat man nepiekrist, bet rakāšanās jebkuras, kaut mazdrusciņ, populāras/atpazīstamas personas privātajā dzīvē bez atļaujas ir nepieklājīga uzvedība un neko labu par to rakātāju neliecina.
Teiksiet, ka reizēm kāds kompromats par jebkuru cilvēku jāizstāsta publiski? Tikai tad, ja kompromata saturs atklāj kādas tiešām būtiskas, tiešām kaitnieciskas lietas. Piemēram, kad bija pilnā plaukumā viss tas jampadracis ap un par Lembergu, netika taču runāts par viņa kaut kādiem privātās, intīmās dzīves jautājumiem. Tika runāts par viņa finansiālajām darbībām, kuras beidzās ar reālu cietumsodu. Bija reāls pārkāpums, par kuru tika saņemts sods.
Ko gribēju īsti pateikt. Nu nedrīkst ne padomjlaiku darboņus, ne šodienas laiku darboņus apvainot jebkādā veidā, ja šim apvainojumam nav reāli pierādams pamatojums. Ja apvainotājs neuzrāda konkrētas, nejaukas darbības, kuras nu būtu visādā veidā sodāmas. Viss pārējais - kas kuram par daļu?
Ir jāatceras, ka pie jebkuras varas jebkuros laikos katram cilvēkam ir savs noteikts rīcības iemesls, sava subjektīvā motivācija. Un, ja šī motivētā rīcība varbūt radījusi kādu kaitējumu pat circenim aizkrāsnē, arī tā ir pamatoti jāpierāda tam, kurš apvaino.
Un te nu laikam atgriežoties pie tā, ko īsti gribēju pateikt.
Personiskās antipātijas pret kādu vēl nav pamats to kādu visādi nosodīt un vajāt. Lai ko viņš kādos laikos būtu darījis vai nedarījis. Tas ir, lai cilvēku publiski par kaut ko nosodītu, nepietiek ar "man nepatīk viņa deguns". Nepatika pret degunu jāpatur kabatā. Lai nosodītu kādu cilvēku, pašam sodītājam ir jāuzrāda visa viņam pieejamā informācija, uz kuras pamata tad viņš izsaka savu nosodošo viedokli. Un jābūt, vismaz pašam, skaidrs viss pārējais konteksts. Un te nu ir nevietā "pliks" apgalvojums "viņš man nepatīk, meklējiet paši - kāpēc man nepatīk". Šāda nostāja tikai parāda ne pārāk labā gaismā pašu apgalvotāju.
Laikam ka viss, ņemiet par labu. Ceru, saprotami izpaudos...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru