Par šo esmu daudz rakstījusi Latvijas situācijas sakarībā. Laikam pienācis laiks par to pašu parunāt plašākā griezumā.
Tas, ka cilvēki periodiskajās vēlēšanās izvēlas cilvēkus, kuri vadīs valsti kādu laika periodu, ir nu ļoti daudzu demokrātisku valstu politiskā prakse. Normāli un demokrātiski. Un te nu - jebkurā valstī tajās vēlēšanās valsts pilsoņi brīvprātīgi, veicot savu pilsoņa pienākumu, izvēlas tos, kas nu viņus vadīs. Izvēlas varu priekš sevis. Nevis priekš kaimiņa, pilsoņa Ješkas, kurš nevīžo aiziet uz vēlēšanu iecirkni un visai ātri izdarīt savu izvēli.
Tad nu tā - ja neaizeju neobjektīva iemesla dēļ līdz vēlēšanām novēlēt, tad es automātiski kādam, jebkuram, deleģēju tiesības manā vietā veikt izvēli. Un tad nu nav svarīgi vairs - man tas rezultāts patīk vai nē. Es pieļāvu, ka kāds cits manā vietā izdara izvēli un tad nu man ar to jāsadzīvo līdz nākamajām velēšanām nečīkstot.
Protams, ne jau vienmēr mana izvēle ir uzvarējusi vēlēšanās. Bet es centos, un tad nu varu esošo situāciju apspriest (vai kā citādi) ar to, kurš arī ir piedalījies vēlēšanās, tiesa, ar savādāku rezultātu. Tas, kurš nav piedalījies neobjektīvu iemeslu dēļ - kas viņam par daļu? Lai rušina savus kāpostus un nejaucas kur nevajag.
Katrā gadījumā - valsts vara, tās rīcības sekas jau zināmā mērā ir kolektīvā atbildība. Secīgi: atbildība par savu izvēli un izvēles sekas.
Tas tādam pagaram ievadam. Tagad par to, ko gribējās pateikt.
Sākšu ar visai pasaulei nu jau ļoti nepatīkamo Trampa kungu.
Medijos bija parādījušās publikācijas, ka viņš savu divu prezidentūru starplaikā visādās tiesājamās lietās bija visai ekscentriski iejaukts. Un, kad parādījās informācija par to, ka kungs sācis balotēties atkal uz "galvenā krēsla" amatu, man pieklauvēja jautājums - vai tad drīkst balotēties cilvēks, kurš praktiski nesen tapis tiesāts un notiesāts kļuvis? Tas tā, mana neizpratne. Velkot zināmas paralēles ar mūsu pašu Lembeegu. Kurš, tiesa gan, cietumā sēžot tomēr nemēģināja balotēties, tik viņa līdzgaitnieki mēģināja iebīdīt Ventspils mēra amatā cietumā esošu personāžu. Un, protams, aplauzās.
Šo, ko tagad teikšu par situāciju ar un ap Trampu, īsi izteicu jau vietnē Facebook. Bet dubults laikam neplīst, pateikšu arī šeit. Ne jau visi mani lasītāji no šejienes ir man piedraugojušies tajā vietnē.
Cik nu no mana metra ar kepku, Tramps ir sava veida izkārtne tam, ko par notikumiem Eiropā, pasaulē domā liela daļa ASV pilsoņu. Nu nevarēja Trampa līdzbiedri - velēšanu kampaņas organizatori nezināt, kāda ir publiskā persona uzvārdā Tramps. Un arī vēlētāji nu nedzīvo tomēr pavisam mucā iespundēti, lai nezinātu kas un kāds ir Tramps. Un to, kas no viņa sagaidāms. Līdz ar to - Trampa izbīdīšana par prezidenta amata kandidātu un pēc secīga ievēlēšana minētajā amatā ir velēšanu rīkotāju un vēlētāju secīga nostādne tajos jautājumos, kurus publisko Tramps. Pie viena - jebkurš valstvīrs strādā komandā, un ja nu komandai būtu kādas tiešām būtiskas pretenzijas pret Trampu, kur problēma legālam "galma apvērsumam"? Ir taču jebkurā valstī legāli mehānismi valsts pirmās personas nomaiņai.
Un papildus minētajam, man piezagusies kaut kāda doma par slēpto diskrimināciju, kurā ASV vēlējušajiem pilsoņiem bija vienalga, kas "iesēdīsies" valsts galvenajā krēslā, ka tik ne sieviete. Tik pieļāvums.
Secīgi esmu nonākusi pie jautājuma. Bet jautājuma ievadā: pašreiz visai kautri medijos parādās piesitieni par to, ka kādos ASV punktos notiek kaut kādi pretrampa pasākumi. Tā kautri un nedaudz. Tad nu man tik jautājums - ja tas ir tiesa, tad vai šajos pasākumos piedalās tie, kuri piedalījušies prezidenta vēlēšanās un kādā nebūt veidā vīlušies vēlēšanu rezultātos? Ja nevēlētāji, tad man tie protesti neliekas nopietni. Nu, nav viņu prezidents nevienā acī. To cilvēku prezidents, kuri veica savu pilsoņa pienākumu un ir tiesīgi prasīt ko no tā prezidenta. Pārējie - ejiet atpakaļ uz burkānu lauku nezāles raustīt.
Pat aiz teorētiski demokrātiskā, bet realitātē diktatoriskā Putina ir vesela gūzma ar cilvēkiem, kuru idejām, vēlmēm šis personāžs ir izdevīgs. Viens pats ar savām idejām viņš varētu kankanu dejot Himalajos. Bez cerībām uz aplausiem.
Dzirdētas neapmierinātas pačīkstēšanas par to, ka Zeļenskis esot savu termiņu pārsēdējis amatā. Nu, un kas? Šobrīd ir karalauka situācija, kad tā beigsies, varēs par prezidenta nomaiņu domāt. Zeļenskis ir uzņēmies atbildību par rīcību, kuru jānoved līdz uzvarai. Un pie viena vēsturē jau ir precedents. Otrā pasaules kara laikā viens no Sabiedroto valstu vadītajiem arī aizsēdējās tajā galvenajā krēslā laiciņu pēc amata pienākumu terminā beigām. Jo bija karalauka situācija.
Drusku atkāpei. Par "galma apvērsumiem" runājot. No tā, ko man skolā mācīja par Krievijas carisko laiku vēsturi, tajā bija daudz visādu "galma apvērsumu", par citām valstīm neņemos spriest - kaut kā neatceros; ja kāds pateiks priekšā, būšu tikai priecīga. Un PSRS laikos atceros vienu notikušu "galma apvērsumu". Hruščovs tika "aiziets" pensijā dārziņā pujenes audzēt, viņa vietā nāca Brežņevs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru