Nu jā, laikam esmu jau izplūdusies kur agrāk par ticību. Bet laikam noteikti, ka tikai reliģiskajā griezumā. Šoreiz sanāks tā vispārīgāk, plašāk. Situācijā, kurā reliģiskā ticība ir tikai viena no.
Vārdā ticība ir ļoti plašs sajūtu un tamlīdzīgu būšanu klāsts. Sākot no tīri ikdienišķām lietām, kuras zināmā mērā jau pāraugušas jēdzienā es zinu kā neapgāžamu. Proti un piemēram, automašīna arī Āfrikā ir automašīna, nazis visur ir nazis, koks arī tundrā ir koks. Un rīts ir rīts neatkarīgi no tā, kurā planētas nostūrī katrs nu atrodas tajā mirklī.
Tā, ikdienišķi. Lietas, par kurām neaizdomājas, jo tās ir un ir.
Tālāk jau seko kas no cikla "es viņam ticu/neticu". Kaut kā tamlīdzīgi. Un ne tikai attiecībā uz līdzcilvēkiem. Bieži top ar iespējamiem līdzekļiem pārbaudīta informācija mediju telpā, jo sastapts kāds apgalvojums, kuram nepieciešama papildinformācija, kāds apstiprinājums apgalvojuma patiesīgumam. Pat sarunās ar kādiem cilvēkiem/cilvēku mēs bieži dzirdētajā apstājamies pie "varbūt". Jo dzirdētais apgalvojums licies visai šaubīgs. Nē, nebūtu īsti ētiski mētāties ar "tu melo, es tev neticu". Jo ne jau vienmēr mums pietiek informācijas par dzirdēto, ne jau vienmēr mēs esam pilnībā kompetenti runātajā tēmā. Un ir nepatīkama sajūta pēc tam, kad tā informācija ir pārbaudīta un no otra cilvēka dzirdētais izrādās taisnība. Normālformā seko atvainošanās un piedošana, kas, protams, ir sveicami. Bat tajā pat laikā plaisa cilvēku attiecībās ir uzradusies, jo izteikts apvainojums ir izteikts apvainojums, tas nekur nepazūd.
Ticība kā reliģisks jēdziens? Tas vairāk ir tāda kā garīgā paveids. Viens pats vārds ticība, manuprāt, drusku nepilnīgi to būšanu skaidro. Kaut kā papildus vajag kādus papildinošus vārdus. Varbūt šo var drīzāk sarunās saukt tikai un vienīgi kā reliģisko konfesiju? Nezinu, pašai nav īstas skaidrības. Jo reliģijas zemteksts, jēdziena piepildījums nav īsti pierādāms. Jo - kurš ir redzējis Dievu savām acīm un var taustāmi, vizuāli pierādīt to, ka šis onkulis ir Dievs? Pierādījums viņa esībai kāds?
Tur pat, pie šā gribas likt arī ateismu. Nesen dzirdēju frāzi, kurai sliecos piekrist - arī ateisms ir reliģija, jo ja reliģiskie ticētāji nevar pierādīt taustāmu Dieva esamību, tad ateists nevar pierādīt taustāmu Dieva neesamību. Kaut kā tā, ceru - domu sapratāt.
Zināmā mērā arī ufoloģija ir sava veida ticība. Tiesa, un manuprāt, tā ir pilna ar visādām tikai nojausmām par kaut ko un lielu devu fantāzijas. Jo - vai kāds ir sastapis reālu, neizdomātu citplanētieti? Es noteikti nē. Šajā jautājumā vairāk sliecos uz varbūt, visādi gadās.
Vēl viena ticības aspekts sakņojas "viena tante teica" nepārbaudītās baumās. Nu, tās baumas var paklausīties un iet tālāk par dzirdēto aizmirstot. Jo ļoti vairumā gadījumu - baumas ir baumas ar mazu ticamības piegaršu. Ko tik kāds neizdomā, lai ieriebtu kādam citam cenšoties uzpūst paša nozīmīgumu. Protams, arī šeit ir gadījumi, kad dzirdētais kādā nebūt veidā ieinteresē un tad tiek meklēta visāda informācija, kas dzirdēto apstiprinātu vai noliegtu.
***
Labi, izplūdos kā stipri veca tante savos spriedelējumos. Ņemiet par labu, šī mirkļa pārdomas.
Ticība ir dziļi personiska lieta – neviens to nevar uzspiest vai atņemt. Tā dzimst sirdī, nevis ārējos apstākļos. Neviens arguments vai pierādījums nespēj likt kādam patiesi ticēt, ja tas nenāk no paša iekšienes. Ticība nav ne pienākums, ne prasība – tā ir brīva izvēle, kas atkarīga tikai no paša cilvēka izjūtām un pārliecības.
AtbildētDzēstTiesa. Un lai jebkurš kaut kam par kaut ko noticētu, vajag nu ļoti daudz visa kā tiešām pārliecinoša. Un tāda, kas beidzot šķistu pieņemams.
AtbildētDzēstBet ir jau arī lietas, kuras vienkarši pieņemam un kurām nav izskaidrojuma. Teiksim, ja runā kāds par - garu un dvēseli, tad, skat, cik viegli ledus pārvēršas ūdenī un ūdens pārvēršas neredzamā tvaikā un otrādi. Liekas neticami, ka tā var transformēties, bet tas ir fakts. Tas apliecina to, ka kāda neredzama lieta kā domas var easy - materializēties. Parbaudīts. Un otrādi.
AtbildētDzēstNu, tas pieder pie tās kategorijas, kurā ietilpst visa tā redzamā un aptaustāmā pasaule. Un ne tikai. Sākot no radītām lietam un beidzot ar Domas lidojumu. Ir, un cauri. Bezierunu ticība, kas nevienam netraucē dzīvot vai kā citādi... Nu, kaut ka tā. Ir lietas, kuras pieņemam kā pašas par sevi saprotamas, ticam, redzam un tā tālāk.
AtbildētDzēst